Ziedonis šogad nāca pie mums gausāk, rimtāk nekā citus gadus, toties maija ziedu baltuma un lapu zaļuma kavēšanos kompensēja kāds cits Ziedonis – sirmu galvu, spraigu valodu un gaišu domu nesošais Imants Ziedonis.
Ziedonis šogad nāca pie mums gausāk, rimtāk nekā citus gadus, toties maija ziedu baltuma un lapu zaļuma kavēšanos kompensēja kāds cits Ziedonis – sirmu galvu, spraigu valodu un gaišu domu nesošais Imants Ziedonis. Viņa apaļā jubileja bagātināja galvaspilsētas kultūras dzīvi, saturiski pilnveidoja Latvijas Televīzijas nedēļas raidījumu programmu, piepildīja grāmatu tirgotavu plauktus. Vien Bauskā jubilejas mēnesī Ziedoņa vārds tā kusli izskanēja kādā kautrā bibliotēkas vai skolas grāmatu izstādītē. Rakstnieks iecerējis simbolisku «Kurzemītes» turpinājumu, iespaidos atklājot Zemgales apstaigāšanu. Jācer, ka grāmatas atvēršanas svētkos baušķenieki nepaliks vienaldzīgi.
Pavasarī centos labāk iepazīt Ziedoni, lasot gan jubilejas intervijas, gan vecus un jauniznākušus daiļdarbus. Joprojām fascinē ideju un atziņu pārpilnība tajos. Saruna žurnālā «Kas notiek?» vien ir vairāku pārlasīšanas reižu vērta, jo vienmēr ko jaunu, rosinošu tā piedāvā. Bet mani pārdomām šoreiz mudināja vecā, labā Ziedoņa epifānija par nepieciešamību valodas mācīties. Šajās dienās šī atziņa transformējās no vairākām plaknēm. Bezjēdzīgās politikāņu spēlītēs tiek jaukti iekšā krievu bērni, mudinot viņus neizglītoties, nemācīties latviešu valodu, tādējādi kļūstot dumjākiem un mazāk konkurētspējīgiem darba tirgū. Tas jebkuram redzams, ka rūpe, mītiņus un gājienus rīkojot, nav par bērniem, bet par politiskā kapitāla izsišanu sev. «Hansabankas» ikgadējā konferencē uzņēmēja Baiba Rubesa, «Latvija Statoil» izpilddirektore, skaidri formulēja izglītības, tieši valodu prasmes lomu jaunu cilvēku karjeras izaugsmē: «Darba ņēmējam Latvijas tirgū konkurētspēju nodrošinās vismaz triju valodu prasme: latviešu, krievu un angļu. Ja arī pamatiemaņas svešvalodās ir apgūtas, pārāk maz šīs zināšanas tiek papildinātas. Tas attiecas arī uz latviešu valodu, kuru jaunie cilvēki, tostarp mūsu uzņēmuma darba ņēmēji, neuzskata par nepieciešamu bagātināt. Izturēšanās pret valodu spilgti atklāj strādājošā attieksmi pret darba pienākumiem. Komunikācija ir ne tikai spēja izteikties, bet prasme runāt tēlaini, skaidri, saprotami.» Lieliska parole darba tirgum jaunajiem cilvēkiem, kas var kalpot par pretargumentu jebkurām politiķu ambīcijām.
Domājot par valodu prasmi, arī otra galējība nav tālu. Svešvārdu lipināšana vietā un nevietā – tas arī ir latviskās kultūras, gaumes un izglītotības rādītājs. Abi jaunākie Bauskas atpūtas centri šajā ziņā diemžēl ir negatīvs piemērs. Apskretusī viesnīcas fasāde, sarūsējuši apdares elementi un izsisti lampu korpusi tikai skumjā nokrāsā paspilgtina kafejnīcas «Montre» smalki francisko, bet šai vietai un funkcijām nepiemēroto nosaukumu. Savukārt atpūtas centrs Pilskalnā pārspēj visu, savā nosaukumā ielikdams vārdu, kāda latviešu valodā vispār nav. Franču valodā ir vārds «rendezvous», kuru izrunā «randevū», bet latviskais tulkojums ir satikšanās vai randiņš. Atpūtas centra nosaukuma skaidrojumu akadēmiskās latviešu valodas vārdnīcas vispār nepiedāvā.
