«Ziemā ikvienam šoferim ir jāliek aiz auss teiciens – lēnāk brauksi, tālāk tiksi,» pamācoši atgādina autobraukšanas instruktors Valdis Ģēvelis.
“Ziemā ikvienam šoferim ir jāliek aiz auss teiciens – lēnāk brauksi, tālāk tiksi,” pamācoši atgādina autobraukšanas instruktors Valdis Ģēvelis.
Valdim ir liela pieredze, gan audzēkņiem mācot autogudrības, gan pašam diendienā stūrējot. Viņš skaidro, cik prātīgi un pareizi ziemā ir jābrauc, lai nerastos negaidīts apjukums.
Jāmēģina uz slidena laukuma
V. Ģēveļa galvenā atziņa, sākoties ziemai, ir šāda: “Ikvienam neatkarīgi no tā, vai šofera stāžs ir 40 gadu vai tikai daži mēneši, jābrauc uz kādu apledojušu placi un jātrenējas. Var samest stūri, tad censties auto ātri iztaisnot, darboties ar rokasbremzi. Var veikt dažādus prasmes attīstošus vingrinājumus. Īsāk sakot, jāsajūt, ka proti pār savu auto valdīt. Dažkārt braucējs šaubās un domā – kāpēc tas jādara, ziema taču ir tikai īsu periodu. Varu apgalvot, pat pieredzējis šoferis ne vienmēr ziemā uz ceļa jūtas pārliecināts.”
Instruktors ir kritiski noskaņots pret tiem, kuri ziemā ar auto atsakās braukt un novieto to garāžā. Pirmkārt, automobiļa tehniskajam stāvoklim mainīgie laika apstākļi nenāk par labu, otrkārt, pavasarī, kad visi sāk braukt, biežāk veidojas avārijas situācijas, treškārt, var būt neparedzēti gadījumi, kad auto ir nepieciešams.
Mainīgi apstākļi – bīstamākie
Bīstamākā ziemā ir atkala. Īpaši jāuzmanās, ja ārā ir nepastāvīga gaisa temperatūra – vienu dienu mīnusi, nākamo nulle. Tad jāvēro ceļš – vai tas ir apledojis vai ne. Vajadzētu vairākas reizes uzspiest uz bremzēm un skatīties, vai auto šļūc vai ne. V. Ģēvelis skaidro: “Dažkārt mānīga ir A-7 šoseja. Tā it kā izskatās sausa, un šoferis domā – nu gan var ātri braukt. Taču pat plāna sērsnas kārtiņa var būt viltīga.” Riepām ar radzēm pa pliku asfaltu braukšana ir bīstamāka, jo neradīsies saķere. Radžainās riepas vispiemērotākās ir braukšanai pa sniegainiem ceļiem.
Jābremzē ar pārtraukumiem, lai riteņi nepagūtu bloķēties un mašīna pēc bremzēšanas būtu vadāma. “Arī braucējiem, kuru autiņiem ir pretbloķēšanas ABS aprīkojums, bremzējot jābūt uzmanīgiem un jābremzē ar pārtraukumiem,” uzsver V. Ģēvelis.
Ilggadējiem autovadītājiem esot viena raksturīga kļūda – jau pirms bremzēšanas šoferis mašīnu pārslēdz brīvgājienā, tā sakot, atvieno dzinēju, taču ziemā tā darīt nedrīkst. Pēkšņi var rasties sanešana, tādēļ dzinējs nevar būt atslēgts, jo šoferim ātri būs jārīkojas. Pareizi ir pārslēgt mazāku ātrumu un turpināt braukt.
Ar “vēsu galvu”
“Bauskas Dzīve” tikās ar vairākiem šoferiem, kuri dalījās pieredzē un padomos.
“Ziemā ideālais variants nekad nebūs sasniedzams,” uzskata 62 gadus vecais šoferis Kaspars Toms ar braukšanas stāžu no 1961. gada. Kaspars ir iemīļojis automašīnas ar aizmugures piedziņu. “Ziemā rūpējos, lai automobilis būtu nodrošināts ar šim gadalaikam paredzētām riepām (M + S vai radžotām), labu bremžu un sajūga darbības regulējumu. Šie ir vieni no galvenajiem tehniskajiem apstiprinājumiem mašīnas paklausībai,” pārliecinājies Kaspars.
Viņš akcentēja ļoti noderīgu padomu. Vadot transporta līdzekli, jātur “vēsa galva”, jākoncentrējas tikai braukšanai. Nevar plānot un domāt ikdienas problēmas. Šoferis stāstīja: “Kā ierasts, vakarā pēc darba braucu mājās, cītīgi runāju ar kolēģi. Tobrīd bija stiprs putenis. Nemanīju, ka uz šosejas ir apsnigusi riepa. Uzbraucu virsū, taču veiksmīgi, mašīnu pasita uz labo, nevis kreiso pusi.”
Vēl viens ieteikums – sniegainā laikā pirms kāpšanas autiņā stipri jānodauza apavu zoles. Citādi kāja no pedāļa var netīšām noslīdēt.
Ievēro instruktora padomus
30 gadu vecā Inna Djadjura jau trešo ziemu ik rītu uz darbu Bauzes tirgū brauc ar savu “bemberi”.
Izrādās, ka drosmīgā sieviete autovadītājas tiesības kārtojusi ziemā. Togad sniega tikpat kā neesot bijis. “Tas mani nebūtu baidījis. Galvenais, lai mašīnai ir ziemas riepas,” teic Inna. Viņai atmiņā brīdis, kad pēkšņi uzsnidzis sniegs, bet spēkratam vēl bijuši vasaras “apavi”. “Braukšana ar vasaras riepām ziemā ir gluži kā murgs. Kamēr tiku līdz servisam, mugura no satraukuma bija pilnīgi slapja, mašīnu pa ceļu nēsāja,” tā Inna. Sieviete ziemā pie stūres jūtas droši. Viņa joprojām strikti ievēro instruktoru mācīto. Iesēžoties mašīnā, tūlīt piesprādzējas, bremzē ar pārtraukumiem un, pats galvenais, brauc pēc iespējas lēnāk.
Lielākais treniņš viņai ir, dodoties pie mammas. Lauku ceļš reti kad ir kaisīts, atkala jāiztur kā eksāmens. Inna uzskata – lai ziemā varētu braukt, nav nepieciešama liela pieredze, galvenais – šoferis nedrīkst būt pārgalvīgs. Tas nekas, ja zīmē norādīts, ka jāpārvietojas ar ātrumu 50 kilometru stundā, var braukt vēl lēnāk.
Jādomā par citiem
23 gadus vecajam baušķeniekam Rolandam Kļavam ir samērā liela šofera pieredze. Jaunietis jau no 12 gadu vecuma tēva pavadībā stūrēja “Moskviču”. Nu piecus gadus viņam ir tiesības. Rolands atzīst, ka, sākoties ziemai, paiet pusotra nedēļa, kamēr īsti aprod ar jauno situāciju. Viņš iesaka šoferiem ievērot distanci.
“Ja kopā ar mani salonā ir pasažieri, braucu daudz uzmanīgāk, man ir dārga citu dzīvība,” tā Rolands. Jaunais šoferis uzskata, ka braucējam jābūt par savu rīcību pārliecinātam. Ja gadīsies, ka auto saslīd, bailīgais šoferis tā sanervozēsies, ka nezinās, kā rīkoties.
***
Skaidrojums
Negadījumu raksturīgākie iemesli
Ceļu policijas priekšnieka vietnieks Aigars Starodubcevs min šīs ziemas biežākos avāriju cēloņus.
– Nepareiza ātruma izvēle, kas neatbilst autovadītāja meistarībai.
– Pavirša attieksme pret braukšanu, manevrējot un stūrējot atpakaļgaitā.
– Alkohola lietošana.
– Tehniskais aprīkojums negadījumos cietušajiem bijis starp labu un apmierinošu.
– Velosipēdisti un gājēji ziemas tumšajā laikā. Viņiem nepieciešami atstarotāji. Ziemā labāk nepārvietoties ar velosipēdu. Nekad nevar paredzēt, kurā vietā brauktuve būs apledojusi, tad velosipēdists var kļūt par potenciālu satiksmes negadījuma izraisītāju.
