Pilsrundāles vidusskolas pirmsskolas un sākumskolas pedagoģes vakar, 3. janvārī, rīkoja otrā mācību pusgada darbu plānošanas apspriedi.
Pilsrundāles vidusskolas pirmsskolas un sākumskolas pedagoģes vakar, 3. janvārī, rīkoja otrā mācību pusgada darbu plānošanas apspriedi. To vadīja direktores vietniece mācību darbā Silvija Pavlova.
Akcentē pirmsskolas posmu
Rundāliešu pieredze sākumskolas izglītībā ir ieinteresējusi kolēģes no citām rajona skolām, kuras Pilsrundāles vidusskolā ir piedalījušās metodiskās apvienības semināros. Pozitīvajam vērtējumam piekrīt Pilsrundāles vidusskolas 1. klases audzinātāja Aija Jurgelāne: “Pirmsskolas klasē ir izveidota laba materiālā bāze. To sāka veidot pedagoģe Sarmīte Zara, kura tagad strādā par logopēdi. Viņas iniciatīvu veiksmīgi turpina jaunā skolotāja Agnese Belrusa – mūsu skolas absolvente –, jo pirmajā klasē ierodas ļoti labi sagatavoti bērni.”
Piecus un sešus gadus vecu bērnu apvienotajā klasē mācās 12 audzēkņu. Skaits ir ievērojami mazāks nekā pirms pieciem sešiem gadiem, atzīst Silvija Pavlova. Katru gadu janvārī pašvaldībai un Rundāles pagasta bērnudārzam “Mārpuķīte” skola pieprasa ziņas par bērniem, kam rudenī jāsāk mācības. Prognozes šim un dažiem turpmākajiem gadiem nav iepriecinošas, jo skolēnu skaits turpina samazināties.
Jārēķinās ar transportu
Apspriedes dalībnieces izstrādāja ārpusklases un metodiskā darba galvenos virzienus šim pusgadam. Interesantu ideju ir daudz, taču nereti īstenošanu apgrūtina prozaisks iemesls – autobusa kustības grafiks, jo pēdējais reiss, kas skolēnus nogādā mājās, ir pulksten 16.20. Līdz šim laikam ir jāpaspēj organizēt konsultācijas, amatierkopu nodarbības un citas aktivitātes. Vidusskolā mācās ne vien pagasta centra, bet arī attālu apdzīvotu vietu un Viesturu pašvaldības bērni.
Nopietns pārbaudījums
Sākumskolas klašu audzēkņiem janvārī notiks sporta diena, bet februārī viņi iesaistīsies projektu nedēļā. Skolā jau vairākus gadus ir tradīcija pirmklasniekiem rīkot 100. mācību dienas svinības, kas allaž notiek februārī. Martā jaunāko klašu skolēni gatavosies dzejas konkursam, vizuālās mākslas olimpiādei un 4. klašu kompleksajai olimpiādei. Skaidro pedagoģe Daina Upelniece: “Mūsu skola šīs olimpiādes rajona posmā parasti saņem godalgotas vietas. Uzvarētāji ir piedalījušies arī Zemgales novada zināšanu pārbaudē. Kompleksajā olimpiādē tiek vērtētas dažādas prasmes, nevis tikai zināšanas konkrētā mācību priekšmetā. Maziem bērniem tas ir nopietns pārbaudījums.”
Izglītības iestādē darbojas sākumskolas metodiskā komisija, kuras vadītāja ir Silvija Pavlova. Skolotājas kopīgi analizē problēmas, dalās pieredzē un pieņem lēmumus par darba metožu pilnveidošanu. Komisijas sēdēs piedalās arī skolas psiholoģe Aira Bille un logopēde Sarmīte Zara.
Aija Jurgelāne un Agnese Belrusa min jaunākā vecuma bērniem raksturīgu tendenci: “Aizvien biežāk ir vērojami valodas traucējumi. Bērni nesaklausa un neatšķir skaņas, neprot veidot teikumus, neorientējas apkārtējā vidē. Viņi gan lieliski pārzina mobilo tālruņu un datora lietošanu, taču nepazīst augus, putnus, dzīvniekus. Mūsdienu vecāki ar bērniem pārāk maz sarunājas. Verbālās saskarsmes deficīts arī kļūst par valodas traucējumu galveno iemeslu.” Lai cik profesionāli būtu logopēdi, pirmsskolas un sākumskolas pedagogi, attīstīt valodu ir ļoti, ļoti grūti, secina Aija Jurgelāne.
Laikmeta negācijas
Skolotāju domu apmaiņas neiztrūkstošs temats ir sekmju vērtēšanas sistēma sākumskolā. Arī 3. janvārī apspriedē par to tika diskutēts. Pedagoģes ir pārliecinājušās, ka sistēma ir birokrātiska, sīkumaina un nestimulē bērnus mācīties. “Stundās atzīmes vispār netiek liktas. Tās parādās tikai pārbaudes darbu vērtējumā. Vienīgais, kā mēs varam uzslavēt bērnu stundās, ir pateikt: “Malacis!” Dažos priekšmetos ir jākārto obligātās ieskaites. Kāpēc bērnam, kura zināšanas atbilst četru ballu sistēmai, būtu jācenšas, ja tiek ieskaitīts gan viņa, gan izcilnieka darbs? Visi it kā kļūst līdzvērtīgi, taču motivācija mācīties zūd,” spriež skolotāja Vija Drobiševska.
