Īslīces pagastu apmeklēja grupa Ziemeļvalstu zinātnieku, kas ar kolēģiem no Latvijas Lauksaimniecības universitātes gatavoja priekšlikumus projektam «Lauku līdzsvarota attīstība un sievietes problēmas Latvijā».
Īslīces pagastu apmeklēja grupa Ziemeļvalstu zinātnieku, kas ar kolēģiem no Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) gatavoja priekšlikumus projektam «Lauku līdzsvarota attīstība un sievietes problēmas Latvijā». Vakar, 23. augustā, Jelgavā priekšlikumus apkopoja, līdz 1. septembrim tos iesniegs Ziemeļvalstu padomei.
Ja tā atzīs projekta nozīmīgumu un piešķirs finansējumu, sākot no janvāra, divus gadus zinātnieki strādās, daudz sīkāk iepazīstot Latvijas laukus un izstrādājot projekta mērķim atbilstošu rīcības programmu.
«Iniciatīva radīt šadu projektu ir nākusi no Roskildes Universitātes Dānijā. Tai piesaistījusies Zviedrija, Somija un arī LLU. Projektā pētījuma centrā ir lauku sieviete ar viņas problēmu loku,» klāsta LLU Humanitārā institūta docente Maiga Krūzmētra.
Īslīces pagasts zinātnieku apskatei nav izraudzīts nejauši. «Pagasts ir savdabīgs jau ar to vien, ka no 16 pagastiem Bauskas rajonā tikai divos priekšsēdētājas ir sievietes,» klāsta Īslīces pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Bite. «Gan izglītības iestādes, gan pansionātu pagastā vada sievietes. Sievietes ir arī vairāku zemnieku saimniecību vadītājas, veiksmīgas uzņēmējas, aktīvi piedalās pagasta dzīvē.
Ar Īslīces pagasta saimniecisko darbību vēlos zinātniekiem pierādīt, ka ļoti daudz varam izdarīt paši, bet šim darbam jābūt atbalstītam gan no valdības, gan no citām institūcijām,» piebilst M. Bite.
Zinātnieki iepazinās ar vairākām sieviešu vadītajām iestādēm un uzņēmumiem pagastā. Tāpat viņi ar lielu interesi izvaicāja paju sabiedrības «Līdums» priekšsēdētāju Aivaru Upenieku, kurš nezūdās par šodienu un uzsver, ka panākumu ķīla visupirms ir zināšanas un vēlēšanās strādāt.
«Ja pagastā ir domājoši cilvēki, kas vēro dzīvi perspektīvā un gatavi darboties, tad attīstība neizpaliek,» secina Zviedrijas Zinātņu universitātes profesors Fredriks Petrinī, kurš Latviju apmeklējis jau vairākkārt kopš deviņdesmito gadu sākuma, sekojot sociāli ekonomiskajai attīstībai Latvijā.
