Ne smeldz, ne sūrkst, ne sāp.
Ne smeldz, ne sūrkst, ne sāp,
Vien asinis satraukti pulsē,
Atceļā meklējot sirdi.
Gadījies dvēselei uzbrist
Prātam uz pirkstiem…
Nošķīst gar acīm dzirkstis,
Prāts saskaities pūš dvašu
Uz īkšķa.
Tostarp es drīkstu
Pieķerties Ziemsvētku zvaigznei
Un ļaut, lai mani
Kā dusošu bērnu
Kāds garām slīdoša
Eņģeļa spārns
Pāri ciešanu mirklim aiznes.
***
It kā zvaigžņu lietus lijis –
Visus oļus apzeltījis.
It kā dziesmai vārdi doti –
Lido skaņas apgarotas.
Mēness, apsēdies uz zara,
Dārzā brīnumlietas dara.
Puķu fejas griežas valsī,
Āboli dzied pilnā balsī,
Nav ne skaudības, ne naida.
Mēness pacilāti smaida.
