Neslēpšu – man ļoti patīk klausīties mūziku. Esmu secinājusi, ka legālus ierakstus var nopirkt ne tikai par Ls 9 – 11, bet arī krietni lētāk, piemēram, lielveikalos.
Neslēpšu – man ļoti patīk klausīties mūziku. Esmu secinājusi, ka legālus ierakstus var nopirkt ne tikai par Ls 9 – 11, bet arī krietni lētāk, piemēram, lielveikalos.
Taču jārēķinās ar to, ka tur mūziku nav iespējams iepriekš noklausīties. Mājās disku atskaņojot, nācies piedzīvot arī dažādus pārsteigumus.
Lielākas un mazākas veiksmes
Līdz šim labākie pirkumi man ir gadījušies starptautiskajās lidostās Kopenhāgenā, Amsterdamā, Stokholmā. Jāatceras tikai viena gudrība – krietni lētāk tiek pārdotas pagājušās sezonas ierakstu kolekcijas. Tā esmu ieguvusi grupas “Kelly Family”, Mančestras zēnu kora ierakstus, lielisku triju disku albumu ar slavenā mūziklu autora Loida Vēbera mūzikas ierakstiem, aklā itāliešu tenora Andrea Bočelli dubultdisku, maigās un vienlaikus spēcīgās Sāras Britmenas dziedātās melodijas. Tajos nenācās vilties, turklāt cena – trīs četri lati par kvalitatīvu disku – nešķita pārmērīga.
Taču ir gadījušās arī lielākas veiksmes. Pagājušajā rudenī “T Market” pārtikas veikalā Bauskā, gluži negaidot, ieraudzīju Karla Orfa kantātes “Carmina Burana” ierakstu, turklāt disks maksāja tikai pusotru latu. Citam varbūt tas nenozīmē neko, bet man tās ir jaunības atmiņas, jo Karla Orfa fantastisko kora kantāti esmu savulaik dziedājusi studentu ko rī “Juventus”. Rīgas 800 gadu svinībās “Carmina Burana” tika atskaņota Doma laukumā.
“Enya” mūzikas līdzinieks
Jau gadus desmit decembrī palutinu sevi ar kādu Ziemsvētku mūzikas ierakstu. Agrāk tās bija kasetes, tagad diski. Diemžēl Ziemsvētku klasikas un roka izlasi kā 1993. gadā izdotā kasešu sērija “Būsim pazīstami”, ko laidusi klajā “M3PL Studija”, diska formātā nav nācies atrast.
Taču ir gadījies “iepirkties”. Pērn iegādājos lētu un šķietami daudzsološu “Misletone singers” ierakstītu Ziemsvētku disku. Noklausīšanās radīja pamatīgu vilšanos, jo ar 32 populāru dziesmiņu atskaņošanu dziedoņi tiek galā stundas laikā. Tātad tas notiek vienā elpas vilcienā, tempā, ko var salīdzināt ar polku. Ziemsvētku noskaņas tajā ir pavisam maz. Līdzīgi bija ar šogad nopirktām populārā zviedru ansambļa “Abba” melodijām, kas atskaņotas tā sauktajā gregoriāņu manierē. Kādreiz man bija plate, kurā gregoriāņu mūki iedziedājuši Bībeles psalmus. Tas tiešām bija iespaidīgi. Taču sulīgās “Abbas” vienbalsīgi noplicinātais pārlikums jaunu vīriešu balsīm man negāja pie sirds. Tas licis atturēties no mūzikas ierakstu sērijas “Pāna flauta”, kur populāras melodijas aranžētas maigajam pūšamajam instrumentam.
Pēdējā laikā mani valdzina īru un ķeltu mūzika. Tāpēc biju negaidīti patīkami pārsteig ta, pērkot īru mūzikas ierak stu un iegūstot ansambļa “Enya” mūzikas līdzinieku. Kaut arī uz diska vāciņa bija norāde, ka tas nav šīs grupas oriģināls, atdarinājums bija neparasti labs.
Tomēr tas man neliedz kavēties pie mūzikas ierakstu stendiem, pētīt un minēt, kā nolūkotais disks varētu skanēt. Kaut arī, sniedzoties pēc tā, atceros Toma Henka filmas varoņa Foresta Gampa, teicienu: “Dzī ve ir kā pildītas šokolādes kārba. Kamēr nepārkodīsi, nezināsi, kas kurā konfektē iekšā.
