Gardo kāpostu skābētājai codietei HERTAI HARTMANEI vakar, 15. aprīlī, bija 75 gadu jubileja.
Gardo kāpostu skābētājai codietei HERTAI HARTMANEI vakar, 15. aprīlī, bija 75 gadu jubileja. “Neko skaļu nerīkoju, ciemos atnāca krustbērni, un jauki patērzējām,” iespaidos dalās Herta.
“Spēka vēl netrūkst, dažbrīd liekas – kalnus spētu gāzt. Vienīgi bieži reibst galva. Ir pārdzīvots krietns uztraukums, kad pirms dažiem gadiem pārcietu ļaunu viesu “apciemojumu”,” stāsta Herta.
Nu jau 30 gadu, kopš Hertai ar vīru Jāni sokas kāpostu bizness. Herta jau skolas gados bijusi varen čadīga. “Izdomāju, ka gribu nopelnīt naudiņu. Netālu no mājas bija kafejnīca. Ar vadītāju sarunāju, ka pēc stundām par nelielu samaksu nākšu mazgāt traukus. Darbs veicās līdz brīdim, kad mani aiz letes pamanīja skolotāja. Viņa neatļāva strādāt, dusmojās. Bet es par sapelnīto nopirku sev kleitu un jaciņu,” atceras Herta.
Strādājusi viņa ir daudz, alus brūzī vākojusi pudeles un trīs maiņas no vietas varējusi izturēt. “Sešos no rīta sāku un nākamā rītā pulksten sešos devos mājās,” tā codiete.
Nu abi ar vīru norunājuši, ka vēl vienu gadu skābēs kāpostus, tad gan pietiks. Kopš vecais tirgus nodega, Herta pati vairs netirgojas. Bauzes tirgū Jānim glīti iekārtots stūrītis. Pircēji bieži jautājot, kā izdodas tik garšīgi kāposti. Daudz atkarīgs no kāpostu šķirnes, tad atbildot Herta.
Kamēr vīrs tirgojas, Herta apdara mājas darbus. Divās siltumnīcās jāpiķē un jāstāda salāti, gurķu un tomātu stādiņi. Nopelnītā pietiek pašiem un lai palīdzētu Hertas krustbērniem, mirušā brāļa bērniem.
