Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība apvieno 306 dalībniekus un ir viena no lielākajām nozares organizācijām valstī.
Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība (MMB) apvieno 306 dalībniekus un ir viena no lielākajām nozares organizācijām valstī. Biedrības pilnsapulcē, kas notika 5. februārī Bauskā, rezumēts 2005. gada veikums, noteiktas šī gada prioritātes un nākotnes vīzijas.
Trīs nopietni uzdevumi
Pēteris Seleckis, Bauskas MMB izpilddirektors, ziņojumā akcentēja šī gada galvenos uzdevumus: “Biedrība turpinās vērtīgo zivju pavairošanas projektu vietējās upēs. Tie būs ne vien laši, bet arī taimiņi, foreles un alatas. Divi iepriekšējie gadi mums bija vērtīga pieredzes skola. Tagad zinām, kā šis process jāorganizē. Turklāt 2005. gadā mūsu projekts guva plašu rezonansi, piesaistot vairākus finansējuma avotus.
Ļoti daudz līdzekļu būs nepieciešams jaunas, interesantas makšķerēšanas vietas – Bangu dīķa – izveidei. Ceraukstes pašvaldība to nodevusi MMB īpašumā. Ūdenstilpes iekārtošana sākās jau pērn, kad tika ielaisti zivju mazuļi, bet šogad paredzēts dzīvotni papildināt ar 0,5 tonnām pieaugušu zivju. Sadarbībā ar pašvaldību tiks lemts par piebraucamā ceļa ierīkošanu. Biedrība gādās par dīķa krastu labiekārtošanu, makšķerēšanas licenču pārdošanu un kontroli pie dīķa.
Svarīgs uzdevums ir jauno mednieku skolas atvēršana Bauskā, lai iesācējiem nebūtu jābrauc uz Jelgavu. Jau ir izstrādāta mācību programma un sarunāti lektori. Mēs ceram, ka skola sāks darboties šī gada pirmajā pusē.”
Veidos ekosistēmu
MMB domes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Gabrāns uzsvēra, ka 2006. gadā ir jāizstrādā Bangu dīķa apsaimniekošanas plāns. Tā nebūs parasta ūdenstilpe, bet ekosistēma, kas veidota pēc stingriem, zinātniski pamatotiem kritērijiem.
Sadarbībā ar Ceraukstes pagasta padomi jau ir izstrādāts dambja tehniskās renovācijas projekts, nosūtīts pieteikums Eiropas Savienības struktūrfondu programmai un saņemta pozitīva atbilde. Dambja atjaunošanu varētu sākt nākamgad, kad tiks piešķirta solītā nauda. Valērijs Gabrāns ir pārliecināts, ka objekta iekārtošanā iztērētie līdzekļi noteikti atmaksāsies nākotnē, kad Bangu dīķī MMB sāks organizēt karpu licencētu makšķerēšanu.
Ar elektrību un dakšām
Vairāki biedrības dalībnieki vērsa sabiedrības uzmanību uz zivsaimniecības lielāko postu – maluzvejniecību. Zivju aizsardzības sabiedriskais inspektors Tālis Dreijers sacīja: “Tikko upēs iziet ledus, sākas nelegālo zvejnieku aktivitātes. Gadu desmitiem esmu strādājis par inspektoru un redzējis visādas šausmas, kad līdakas grāvjos dur ar dakšām, upēs zivis sit ar elektrību. Sabiedrisko inspektoru kompetences robežas ir strikti noteiktas – mēs sastādām administratīvos protokolus un nododam tos izskatīšanai Jelgavas reģionālajā vides pārvaldē. Pieķert pārkāpējus nozieguma vietā ir grūti, jo īpaši – lielo attālumu dēļ. Kamēr naktī es aizbraucu, piemēram, uz Brunavu, “elektriķu” aktivitātes jau ir beigušās. Maluzvejnieku galvenais motīvs ir noķert un pārdot. Nemaz nav tik sarežģīti tīklos nozvejot desmit kilogramu vimbu, ātri izžāvēt un tajā pašā dienā pārdot par 70 santīmiem gabalā.”
Sabiedriskais inspektors ir ievērojis nelāgu, agrāk nemanītu tendenci – maluzvejniecība kļūst par ekstrēmu izklaidi labi situētiem cilvēkiem. Ir dzirdēts, ka rīdzinieki, kuri iegādājušies īpašumus pie ūdeņiem, kopā ar draugiem meklē asas izjūtas, izmēģinot aizliegtus zvejošanas paņēmienus.
Lūdz sabiedrības atbalstu
Zivīm nekas nevar būt draudīgāks par elektriskās strāvas impulsiem. Pat, ja tās neaizies bojā, tad noteikti pametīs upi un neatgriezīsies nārstot, atgādina Valērijs Gabrāns. Tas nozīmē, ka maluzvejniecība nopietni apdraud MMB veiksmīgi sākto vērtīgo zivju pavairošanas projektu un kļūst par visas sabiedrības problēmu.
Diskusijā par šo tēmu kaismīgi iesaistījās ilggadējs MMB dalībnieks Roberts Jansons: “Ir jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai rosinātu rajona iedzīvotājus būt aktīvākiem un informēt par jebkuru darbību, kas ir pretrunā ar makšķerēšanas noteikumiem. Ja mēs neko nedarīsim, zivju resursi izsīks gluži nemanot un visas mūsu pūles ekosistēmas saglabāšanā būs veltīgas.”
Par maluzvejnieku aktivitātēm vai aizdomām par nelikumīgām darbībām ūdenstilpēs var zvanīt pa kontakttālruņiem: 9293415 (T. Dreijers), 9423421 (I. Rozītis), 9490041 (V. Gabrāns).
***
Uzziņai
– Bauskas MMB vērtīgo zivju pavairošanas projekta norises 2005. gadā:
četrās upēs ielaists 4000 alatu,
trīs upēs – 5000 strauta foreļu,
Mēmelē – 3000 taimiņu,
Lielupē – 50000 lašu mazuļu.
– Projektu finansēja: Zivju fonds – 10000 latu, MMB – vairāk nekā 5000 latu, privātpersona – ap 1000 latu.
