Dažkārt rūgtas pārdomas lasītājos un sabiedrībā izraisām mēs paši, žurnālisti.
Dažkārt rūgtas pārdomas lasītājos un sabiedrībā izraisām mēs paši, žurnālisti. Bet visam ir attaisnojums – tāds darbs. Kādreiz, kad vēl sociālismā dzīvojām, zviedru kolēģi mums stāstīja par preses brīvību un viszinoši smīnēja, sak’, pie jums Latvijā tāda neeksistē. Gluži tumsoņas tomēr nebijām, atļāvāmies jautāt: «Vai absolūta preses brīvība jebkad un jebkur maz iespējama?» Skandināvi nedaudz samulsa, bet godīgi noteica, ka tas esot labs jautājums…
Dzīvojam brīvā valstī, bet preses brīvības maz, jo avīzēm ir īpašnieki, kuru «dziesma jādzied». Un pareizi, neviens uzņēmuma īpašnieks taču ilgi necietīs pret sevi vērstu darbību. Tādēļ tagad, piemēram, Lemberga «Rīgas Balss» pirmo lappusi rotā skandāli par Dalbiņu un Šķēli. Turpinās Ventspils avīzes «Ventas Balss» labā tradīcija, jo tur jau sen pirmajā lappusē ir rubrika «Lembergs informē». Šajā ziņā «Bauskas Dzīvē» varam justies puslīdz godīgi un droši, jo mums aiz muguras nav nedz naftas biznesa, nedz…
Kāds cits aspekts šodienas žurnālistikā arī ir interesants. Zūd ētikas principi, un, atklāti sakot, – redzams izglītības un inteliģences trūkums. Pirms Īslīces SOS ciemata atklāšanas svinībām ciemata direktoram zvanījuši vairāki galvaspilsētas žurnālisti, lai pajautātu, kad īsti to patversmi atklāšot… Bet «Jaunajā Avīzē» zem Gunta Ulmaņa un Īslīces ciemata mazā iemītnieka attēla tiešām humānismu un labdarību rosinošs paraksts par to, ka Prezidents sev «uzsitot cenu», apciemodams bāreņus. Tātad labāk par viņiem vispār nelikties zinis, kā to dara visa Latvijas valdība?
Un ir vēl kāda žurnālistu kategorija, kas pārraksta citu avīžrakstus vai pat vēl labāk – reklāmas bukletus, bez sirdsapziņas pārmetumiem paliekot apakšā savu vārdu. Dažreiz, «bez galvas» konspektējot citus preses izdevumus, gadās smagi iekrist.
Tādēļ «Bauskas Dzīvē» ir strikti noteikts, ka atsauces uz informācijas avotiem ir obligātas, tādēļ katram reklāmrakstam ir norādīts, ka tas ir apmaksāts laukums, tādēļ notikumi tiek pasniegti lasītājam objektīvu ziņu veidā, bez žurnālista «pirkstiņa». Bet ir viedokļu un vēstuļu lappuse, kas tieši dažādiem «pirkstiņiem» domāta. Jā, arī ceturtās varas viedoklim, kas, kā viena lasītāja telefonsarunā izteicās, vienīgā vēl varot šajā valstī kaut ko darīt. Viss iepriekš izklāstītais tieši tādēļ, lai lasītājam būtu skaidrība, tādēļ, lai būtu mazāk rūgtu pārdomu par žurnālistiem un preses brīvību.
