Žurnāla viešņa dzejniece Māra Zālīte, stāstot par savām senajām saknēm, par savas dzimtas likteņiem.
Žurnāla viešņa dzejniece Māra Zālīte, stāstot par savām senajām saknēm, par savas dzimtas likteņiem, atzīst: «Esmu nolemta Latvijai, un viss, ko daru, ir Latvijai.»
Savukārt Monika Zīle aprakstā «Vecmāmiņas mīlestības zvaigzne» vēsta par kādu citu neparastu sūtību. Ukrainā dzimusi, par padomju virsnieka sievu bijusi, Anna Zilgalve savu likteni satika Sibīrijā starp izsūtītajiem latviešiem…
Bet Latvijas neatkarības liecinieks Rūdolfs Puriņš atceras arī 1919. gada cīņas ar bermontiešiem, kurās pats piedalījies.
Atziņu «Mātes laime ir lemta ikvienai» apstiprina vairākas sabiedrībā pazīstamas sievietes, kuras risina sarunu tēmu «Vēlie bērni».
«Vertikāles un horizontāles krustpunktā» atrodas tekstilmākslinieces Aijas Baumanes drošais pamats. Viņas daiļradē ieskatījusies mākslas zinātniece Ingrīda Burāne. «Jā, esmu nepareiza,» saka talseniece Gunta Kalsere – desmit bērnu mamma, kura glezno.
Šveice daudziem šķiet sapņu zeme. Ceļojuma apraksts «Pēdas ūdenī, galva – mākoņos» kaut uz mirkli tuvina šim sapnim.
