Šodienas pasaulē neesam un nevaram būt vieni. Mums nozīmīgs varētu šķist arī ārzemju draugu, sadarbības partneru viedoklis par Latvijas iestāju Eiropas Savienībā.
Šodienas pasaulē neesam un nevaram būt vieni. Mums nozīmīgs varētu šķist arī ārzemju draugu, sadarbības partneru viedoklis par Latvijas iestāju Eiropas Savienībā.
Zviedrijas latviešu organizācijas, piemēram, nākušas klajā ar paziņojumu, kurā aicina Latvijas pilsoņus rīt, 20. septembrī, balsot par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Tā ziņo aģentūra LETA.
«Zviedrijas latviešu organizācijas ar cerībām gaida Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. 20. septembrī katra latvieša balss par Eiropas Savienību nozīmēs ciešāku kopību ar Eiropu un tās tautām un labākas iespējas nosargāt tādas vērtības kā demokrātija un brīvība,» teikts Zviedrijas Latviešu centrālās padomes, Latviešu nacionālā fonda un organizācijas «Daugavas Vanagi Zviedrijā» kopējā paziņojumā.
Tikko Bauskā viesojās mūsu rajona un pilsētas draugi un sadarbības partneri no Hedemoras komūnas Zviedrijā. Ko viņi domā par Latvijas pievienošanos ES?
Guna Druge, Hedemoras komūnas priekšsēdētāja:
– Latvijas situācija ir citādāka nekā Zviedrijas. Jūs, nobalsojot par dalību Eiropas Savienībā, uzreiz balsojat arī par to, ka vēlāk pievienosities eiro zonai. Zviedrija vispirms iestājās Eiropas Savienībā, pēc tam lēma par atbalstu vai noraidījumu vienotai valūtai – eiro. Es esmu par Eiropas Savienību, jo tā nozīmē sadarbību, bet pret monetāru savienību. Domāju – ja jūs iestāsities ES, mazināsies sieviešu tirdzniecība uz citām valstīm, prostitūcija.
Tomēr Rīga attīstīsies vēl vairāk, cilvēki apmetīsies galvaspilsētā uz dzīvi. Kas būs ar laukiem? Laukos varētu plaukt tūrisms. Es patiesi priecājos, redzot, ka jūs jau tagad esat daudz darījuši, lai notiktu pozitīvas pārmaiņas.
Kā vērtējat Zviedrijas referendumu par pievienošanos eiro zonai?
Jāns Stagenmarks, Hedemoras komūnas sociālās komitejas vadītājs:
– Zviedrija iestājās Eiropas Savienībā, lai paplašinātu tirdzniecību ar citām valstīm. Jau toreiz netieši zviedri deva piekrišanu eiro. Tagad mūsu referendumā teikts «nē» eiro varētu nozīmēt arī Zviedrijas palikšanu malā. Turklāt vienota valūta padarītu dzīvi praktiskāku.
Guna Druge:
– Jebkurā procesā vissvarīgākā ir demokrātija. Pievienošanās eiro zonai neļautu pašai valstij lemt par savu ekonomisko izaugsmi, budžeta deficītu. Domāju, ka tik lielā reģionā kā Eiropas Savienība nevar pastāvēt vienādi kritēriji ekonomiskai attīstībai. Ja Zviedrija pievienotos eiro zonai un valstij būtu jāietaupa, tad tas tiktu darīts uz sieviešu rēķina. Zviedrijā salīdzinājumā ar citām valstīm strādā 95 procenti sieviešu, daudzas vadošos amatos.
Manuprāt, ja Zviedrija pievienotos eiro zonai, ciestu valsts labklājība. Mums ir ļoti attīstīta sociālā joma, mēs daudz atbalstām dažādas ļaužu grupas. Ja nāktos pievienoties eiro, šī sfēra varētu ciest. Cilvēki argumentē, ka eiro dzīvi padarītu vienkāršāku. Taču dolārs pastāv un pastāvētu, ja arī Zviedrijā būtu eiro. Tik un tā nauda būtu jākonvertē.
