Striktām prasībām Bauskas vecpilsētā nav gatava nedz pašvaldība, nedz iedzīvotāji

Seminārā «Bauskas vecpilsētas kultūrvēsturiskais potenciāls» aizvien skaudrāk iezīmējās, ka teritorijas nākotnei savas stratēģijas jāmaina gan aktīvistiem, gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai, bet neviens tam vēl aizvien nav gatavs.

Semināru, kas notika Bauskas pilī 28. aprīlī, iesāka arhitekte Daiga Lēvalde, kas stāstīja par vēsturiski un arhitektoniski vērtīgām ēkām, kā arī vecpilsētas kontrastiem – kultūrvēsturisko vidi raksturojošiem skatpunktiem un reizē vēsturiskajai pilsētvidei neatbilstošām teritorijām. Tomēr sanākušie vairāk gribēja dzirdēt atbildes uz klasisko jautājumu «ko darīt?», jo diskusijas par vecpilsētas vērtību norit jau gadu desmitiem, bet gaidāmais rezultāts pat nav manāms.

Labus piemērus saistībā ar Talsu vecpilsētas teritoriju minēja arhitekts Ilmārs Dirveiks, bet arī šie labie apraksti uzskatāmi iezīmēja, ka sabiedrība un aktīvisti var paveikt lielu darbu, bet, ja pašvaldībā nav ieinteresētības, rezultāta var nebūt.

I. Dirveiks uzsvēra vairākus faktorus. Vispirms – gan aktīvistiem, gan pašvaldībai sabiedrība par to, kādas ir vēsturiskās un arhitektūras vērtības, ir jāinformē visu laiku. «Arī par to, kas ir pseidorestaurācija un kas ir restaurācija. Kuldīga jau arī nesāka uzreiz un ar lielu vērienu,» tā I. Dirveiks. Atjaunotai pilsētai ir daudz ieguvumu, un tas visspilgtāk izpaužas Kuldīgā un Siguldā – paveras gan tūrisma, gan pilsētas popularizēšanas iespējas.

Interesanti, ka nepietiek ar lielu pašvaldības ieguldījumu vecpilsētas teritorijā, kur kā piemērus varam Bauskā minēt izglītības iestādes, kultūras centru, muzeju un Rātsnamu. Talsos jau 2013. gadā nodeva kompleksu «Radošā sēta», kur ietilpst Talsu tautas nams, Talsu mūzikas skola un Radošās sētas ēka ar amatniecības darbnīcām, mēģinājumu telpām un citām nepieciešamajām palīgtelpām. Tomēr runātājs uzmanību pievērsa tieši tam, kāda ir situācija ar vecpilsētas ēkām – vecpilsētai kā kompleksam no šādiem projektiem nav liela labuma.

Arī Talsos ir izstrādātas vairākas koncepcijas vecpilsētas attīstībai. Tomēr I. Dirveiks atzina, ka Talsu pašvaldība nebija gatava sadarboties ar izcilām personībām un process ir apstājies. «Tāpēc mēs te runājam, lai Bauska tā neizdarītu,» pauda runātājs. Ņemot vērā, ka uz semināru neieradās neviens no Bauskas novada domes deputātiem un bija tikai daži pašvaldības darbinieki, šī runa, visdrīzāk, arī bija pa tukšo.

Jānis Lazdāns, Piļu un muižu asociācijas prezidents, aicināja būt aktīvākiem individuālajiem ēku īpašniekiem un pelnīt ar kultūras mantojumu.

«Nauda rodas no tā, ka atbrauc kāds cilvēks, samaksā par pakalpojumu un pieredzi. Vecpilsētā jāatrod ēkām izmantošanas mērķis. Svarīgi veidot ideju darbnīcas, kas atrod ēkām jaunas funkcijas, jo pats nama īpašnieks dzīvo savā «burbulī», ne vienmēr saprot iespējas,» tā J. Lazdāns.

Viņš pirms semināra pastaigājis pa Bausku un guvis dažādas emocijas. «Bauskas pilī biju pirms 20 gadiem. Biju patīkami pārsteigts par pili un nepatīkami pārsteigts par vecpilsētu,» pauda J. Lazdāns. Kā kvalitatīvu viņš novērtēja pieminekli ebreju sinagogas vietā un Viļa Plūdoņa pieminekli.

Visvairāk viņu izbrīnīja, ka starptautiskajos tīklos nav naktsmītņu piedāvājuma Bauskā. ««Booking» un «Airbnb» praktiski tukšums – Bauskā nav, kur palikt. Atbrauc uz Kantrifestivālu, vakarā aizbrauc prom, jo nav, kur palikt. Jādomā, kā cilvēkiem pasniegt pilsētas vērtības. Neceriet uz pašvaldību, neceriet uz valsti – katram individuāli jādomā, kā var nopelnīt!» nedaudz sašutis bija runātājs.