Cilvēki ar invaliditāti – karā vismazāk aizsargātie

Jau vairāk nekā mēnesi turpinās karš Ukrainā. Uzbrucēji no Krievijas ir pierādījuši, ka nešķiro nedz karavīrus, nedz civiliedzīvotājus, nedz pēc vecuma, nedz dzimuma, nedz arī invaliditātes. Un pēdējiem visgrūtāk evakuēties gan no dzīvesvietas, gan no valsts.

Ukrainas aktīvistu vēstuli ar lūgumu no «Atbildīgo iedzīvotāju apvienības» pārstāves Aņas Jemeļjanovas uzrunāt visus, kas var palīdzēt evakuēt cilvēkus ar invaliditāti no Ukrainas, saņēma arī «Bauskas Dzīve». «Cilvēkiem ratiņkrēslos vai ar smagām garīgām slimībām ļoti bieži nav iespējams nokļūt pagrabos un bumbu patvertnēs. Tāpēc mēs lūdzam – ja jums ir zināmas kādas pilsoniskās organizācijas, baznīcas, pašvaldības, labi organizētas brīvprātīgo grupas, kas ir nopietni gatavas apsvērt iespēju uzņemties atbildību par grupām no pieciem līdz simts cilvēkiem, rakstiet: anya.yemelyanova@gmail.com vai zvaniet +380 974092823,» tā rakstīts vēstulē.

Tikmēr Latvijā ar dažādu veidu palīdzību jau no pirmajām karadarbības dienām nodarbojas biedrība «Sustento», kas par aktivitātēm informē savā facebook.com lapā.

«Telefoni un «WhatsApp» zvana visu dienu. Ļvivā jāierodas 80 cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Tur gan vēl nepietiek gultu, bet ceram, ka tās sagādās Polijas kolēģi. Gultas iepirks «IKEA» kopā ar matraci, segu, spilvenu un gultas veļu. Par gultām maksāsim no «Ziedot.lv» saziedotās naudas. Katastrofāli nepieciešami riteņkrēsli, jo daudzi ir spiesti atstāt savu riteņkrēslu, lai paliktu vairāk brīvas vietas vagonā citiem braucējiem. No rīta saņēmām lūgumu no Viņņicas neredzīgo uzņēmuma pēc palīdzības ar humanitārām precēm. Tur strādā 160 cilvēki, un viņiem trūkst pārtikas. Saskārāmies ar problēmām kravu piegādē. Vakar bandīti nošāva divus Rumānijas šoferus un kravu nozaga. Bez apsardzes Ukrainas teritorijā iebraukt ir ļoti, ļoti bīstami. Kārtojam apsardzi. Harkivā pagrabos no uzlidojumiem slēpjas 19 bērni, kam diabēts. Viņiem trūkst insulīna. Ir sāpīgi klausīties lūgumos pēc palīdzības, skaidri zinot, ka pilsēta ir aplenkta un medikamentus uz turieni nogādāt nevarēs,» tāds ieraksts bija 6. martā.

Lai iegūtu informāciju par to, kas pašlaik notiek Ukrainā, 18. martā «Bauskas Dzīve» sazinājās ar ģimeni Ļvivā – Tatjanu un Volodju, kam ir redzes traucējumi, bet viņi turpina savu darbu – gan kā masieri, gan veselības nozares darbinieki. Ārstu ļoti trūkst, tāpēc arī telefonsaruna notika apmēram desmit minūtes, kamēr viņi abi brauca palīgā māmiņai, kas tikko bija dzemdējusi. Volodja pats ir Krievijas pilsonis, bet šajā karā ir tās valsts pusē, kur dzīvo, – Ukrainas. Drošības pēc nepublicējam viņu uzvārdus un arī dzīvesvietas, par kurām stāsta, – Mariupoles pieredze rāda, ka var speciāli bombardēt arī vietas, kur cenšas patverties civiliedzīvotāji.

«Mūsu invalīdi, īpaši pilnīgi neredzīgie, ar autobusiem brauc uz Poliju, Itāliju, Vāciju. Ļvivas administrācija organizē evakuāciju. Cilvēkiem ar invaliditāti ir grūtāk evakuēties – vajag apkārtējo atbalstu. Mēs neesam pilnīgi patstāvīgi cilvēki. Lai kur aizbrauktu – svešā situācijā, svešā valstī, būsim apjukuši. Vajadzīgs cilvēks, kas mums palīdzētu,» stāsta Volodja.