«Dabā ir dots viss, lai mēs būtu veseli»

Inita Idere-Bankava Bauskā atzīmējusi 55. dzimšanas dienu

Inita Idere-Bankava ir Bauskas mūzikas un mākslas skolas direktores vietniece izglītības jomā un mūzikas pedagoģe akordeona spēlē gan Bauskas, gan Vecumnieku mūzikas un mākslas skolā. Ir absolvējusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, kur ieguvusi arī maģistra grādu skolvadībā. Jubilāre par savu dzīvesvietu dēvē gan Bausku, kur aizrit darba nedēļa, gan dzimtās mājas Stelpes pagastā, kur sirds, rokas un prāts gūst prieku un atjauno spēkus brīvajā laikā.

Kāda bija lauku meitenes bērnība Stelpes pusē?
– Ģimenē biju vienīgais bērns; vecāki strādāja kolhozā, un kā visiem laukos bija arī piemājas saimniecība ar dārzāju lauku un lopiem. Arī man bija daudz jāstrādā lauku darbi. Neteikšu, ka vienmēr bija viegli, bet tas bija normāli – pieņēmu to kā savu pienākumu. Kopš bērnības tiku audzināta, ka katrs darbs jādara kārtīgi. Tas veidojis atbildības izjūtu visai dzīvei. Vasarā vienu mēnesi bija jāstrādā kolhoza darbos. Bet tas bija forši un izvērtās vairāk kā piedzīvojums, kas noslēdzās ar nopelnītu ekskursiju un brīvpusdienām skolas laikam. Mācījos Stelpes astoņgadīgajā skolā, kas atradās piecu kilometru attālumā no mājām. Ceļu uz skolu un atpakaļ parasti mēroju kājām, bet tas bija aizraujoši; sagaidījām skolasbiedrus no citām mājām, lai ietu kopā. Bieži gājām dziedādami, bija forši. Jauka un mīļa bija mana Stelpes skoliņa.

Kā iezīmējās ceļš uz mūziku?
– Bērnībā par nākotnes profesiju domas bijušas dažādas. Kad mācījos ceturtajā klasē, iestājos Bauskas bērnu mūzikas skolā. Tētis arī mīlēja muzicēt – spēlēja trompeti kolhoza orķestrī, un viņš mani ļoti atbalstīja. Mūzikas skolās paveicās ar izciliem pedagogiem, kas noteikti ietekmēja dzīves ceļa izvēli. Bauskā mans pirmais mūzikas skolotājs bija Jānis Esta, vēlāk Jelgavas mūzikas vidusskolā – Valdis Miezītis. Viņi bija skolotāji personības. Mācoties vidusskolā, sākās mana skolotājas pieredze Bauskas bērnu mūzikas skolā. Biju atgriezusies savā skolā, kas, izrādījās, ir mana mūža skola; te jūtamies kā viena ģimene. Kopš 2014. gada strādāju par akordeona klases skolotāju arī Vecumniekos, arī tur varu strādāt ar prieku un justies kā starp savējiem.