Dārza sezonas pirmsfiniša darbi

Gatavojam kompostu un trūdzemi, nodarbojamies ar dēstīšanu

Kas dārzā vēl darāms, kad raža jau novākta? Dobju, tehnikas un lapu kalnu «ieziemošana». Pareizi to paveicot vēl šajā sezonā, nākamajā būs mazāk raižu.

Rakt vai nerakt uz ziemu?
Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils norāda, ka ierasti smagākas augsnes sastrādā rudenī, lai tās papildinātu ar organisko mēslojumu – kompostu vai satrūdējušiem kūtsmēsliem. Smilšainas augsnes apstrādi mēdz atstāt arī uz pavasari. Taču dārzkopības speciālists uzsver, ka ļoti ieteicams būtu neatstāt augsni «pliku». Sākoties intensīvai nokrišņu sezonai, nenovēršami sāksies arī barības vielu izskalošanās no augsnes. Lai to mazinātu, līdz vēl temperatūra turas virs plus pieciem grādiem, var pagūt iesēt zaļmēslojumu, piemēram, baltās sinepes un rudzus. Kaut arī zaļā masa neizaugs tik liela, kā potenciāli varētu, tā būs pietiekama, lai saturētu augsnes virskārtu un aizturētu barības vielu izskalošanos. Var abus minētos augus sajaukt kopā. Sinepes sēj apmēram 1,5 centimetru dziļumā, un tās sadīgs ātrāk, rudzus – ap trīs centimetru dziļumā, un tie sadīgs vēlāk. Lai iesētu zaļmēslojumu, nemaz nevajag sastrādāt zemi, pietiek ar uzrušinātu virskārtu.

Bieži dobes tiek uzraktas, lai cīnītos ar nezālēm, taču M. Narvils uzsver, ka augsnes degradēšanās ir daudz lielāks kaitējums. Turklāt rudens un ziemas nokrišņi ne tikai izskalo no tās derīgo, bet arī bojā struktūru.

Speciālists iesaka vienkāršu testu, lai pārliecinātos par to, kas ar jūsu dārza augsni notiek no-krišņu laikā. Paņem klucīti no dārza augsnes, zem tā novieto trauku. Uzlej augsnei ūdeni. Vēro, kādā krāsā ir ūdens, kas izsūcies tai cauri. Ja tas ir bezkrāsains, tad augsne ir ļoti laba,
auglīga un barības vielas saturēt spējīga. Jo ūdens tumšāks un duļķaināks, jo potenciāli bēdīgāka situācija pēc lietiem un sniegiem var būt dārzā – kopā ar duļķi aizskalojas prom arī tādi barības elementi kā slāpeklis, kālijs, kalcijs, sērs.