Floristes dekoratores Līgas Avotiņas dārza dzīve aizrit dzimtas mājās Bauskas nomalē. Tur rosījušies viņas vecvecāki un vecāki, bet tagad Līga kopā ar vīru Ingemāru ļaujas radošām izpausmēm. Dārzā Līga sevi raksturo kā «maksimālu maksimālisti», kam nepatīk tukšumi. Vienlaikus viņa ar lielu pietāti attiecas pret iepriekšējo paaudžu atstāto mantojumu.
Tā nav modes lieta
Līgas mīlestību pret dārzu nav rosinājis pašreizējais modes vilnis, kad katram sevi cienošam četrdesmitgadniekam ir pa dobei. Viņa sevi dārzā atceras jau no bērnības, vēl vecmammas un vectēva laikā, kad bija jāstājas biešu un kartupeļu vagās. Kaut tolaik šādi darbi nevilināja, tie nav atstājuši rūgtas mieles.
Pirmo savu dārziņu Līga iekārtoja aptuveni otrajā trešajā klasē. Kad samazināja ražojošo dārzu, jo tajos gados ābeles, ogulāji un dārzeņu vagas stiepās līdz pat slieksnim, atbrīvojās teritorija mājas priekšā. Līga izlūdzās pleķīti sev. Tie bija vien daži kvadrātmetri, taču ar lielu rūpību tie tika saveidoti vadziņās un kvadrātiņos, un tajos iestādīts tas, ko vecāki iedalīja.
«Ziedi, dārzs un darbošanās tajā – tas ir mans jau praktiski visu dzīvi. Tas ir ļoti nomierinošs process, īpaši, kad piemeklē krīzes vai stress. Tad ir tik labi, ka vari no rīta līdz vakaram būt dārzā un domāt tikai par to, ko uzrakt, apčubināt, iestādīt. Man tā vienmēr bijusi tāda kā terapija,» atzīst Līga. Turklāt viņas dzīvē dārzs dabiski saplūst arī ar radošo darba ikdienu, jo Līga jau vairākus gadus ir floriste dekoratore.
Floriste jau kopš 8. klases
Ceļš no pirmās dobītes līdz pašreizējam sirdsdarbam izmetis tikai nelielu līkumiņu. Jau pamatskolā Līgas mamma ievērojusi, ka meitai patīk darboties ar ziediem. Tāpēc uzdāvinājusi savai astotklasniecei iespēju apmeklēt pieaugušo kursus floristikā. Mācīšanās process Līgai nepatika, taču pamatskolu atšķirībā no vienaudžiem viņa beidza jau ar diviem florista sertifikātiem. Sanāk, ka šobrīd viņas floristes pieredze skaitāma jau vairāk nekā 20 gados.
Kursos bijusi pasniedzēja no Bulduru dārzkopības tehnikuma, un Līga, viņas iedvesmota, pēc 9. klases gribējusi stāties šajā skolā. Taču tajā vecumā sabaidījusi perspektīva vienai dzīvot pavisam prom no mājām. Pēc vidusskolas šķitis, ka jāiegūst pienācīga profesija. Tētis sapņojis, ka ģimenē būs jurists, taču Līga izvēlējās ekonomikas studijas – universāla izglītība, kas tikpat labi noderēs arī sava uzņēmuma veidošanai. Izmantojot iespēju, ieguvusi šajā jomā pat maģistra grādu. Kādu laiku nostrādājot birojā pie papīru kalniem, sapratusi, ka jāļauj vaļa radošajam garam.
Tā kā Līgu vienmēr aizrāvuši rokdarbi, gatavojusi gan filca attīstošās rotaļlietas, gan tamborējusi zvēriņus, gan darinājusi bērnu ballīšu dekorus. Un pamazām uzsākusi kāzu dekoratora profesionālās gaitas, kas šobrīd arī ir Līgas pamatnodarbošanās. Viņa piebilst, ka darbs ir visai sīvs konkurents iemīļotajai būšanai dārzā, jo aktīvās sezonas abās sakrīt. Šogad gan izskatās, ka paspēs ievērot vecmāmiņas ieaudzināto principu – dārzā līdz Jāņiem visam jātop perfektam, katrs stūrītis jāizravē un jāuzrušina. Apkārtējie Līgu mierinot, ka tik strikti tradīciju var arī neievērot, taču Līga šajā ziņā sev atlaides nedod.
«Patīk viss un vajag visu»
Dārza stāstu Līga sāk ar jaunāko projektu, pie kura šobrīd ar vīru centīgi strādā. Šķūņa sāna siena, kas atbrīvota no suņa voljēra, jau nokrāsota un drīz pie tās taps putnu mājas – vairāk nekā desmit būrīši-barotavas vienviet, ko, saprotams, papildinās puķu kaste un piemīlīgs suņa namiņš. Pirmie divi būrīši jau pienagloti. Līga nebēdās, ja lidonīši būru kvartālu dzīvei neizvēlēsies, bet viņa zina, ka ziemā barotavu bagātīgajam piedāvājumam tie pretoties nespēs.
Līgai nepatīk, ja dārzā paliek tukšas vietas: «Pēc dabas esmu maksimāla maksimāliste – man patīk viss un vajag visu. Reizēm tas ir traucēklis, jo no dārzniecībām, kur it kā dodos ar noteiktu sarakstu, pārbraucu ar pilnu automašīnu. Nevaru tām skaistajām puķēm paiet garām. Pēc tam dārzā tās tiek iestādītas, kur nu ir brīva vieta. Tāpēc uz perfekti izplānotiem, kompozicionāliem dārziem noskatos vien «Instagram»».
Viņa arī atzīstas, ka nopirktos augus mēdz labi ilgi «nomarinēt» podos. No paziņām dārzmīļiem pat nācies dzirdēt – kā tad tā, es savējos čubinu, bet tie nīkuļo, turpretī tu mēnesi turi saulē, iebāz zemē un tie aug griezdamies. Līga smejas – netaisnīgi jau izklausās, bet tā tas ir.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
