Daudz nezināmā par it kā zināmo

Lasītājiem piedāvājam iepazīt atsevišķus Mežtakas posmus Kurzemē un tai līdzās esošus pakalpojumu infrastruktūras un kultūras objektus Kazdangas pagastā, Kuldīgā un Sabilē Talsu novadā. Šajā publikācijā – Kazdangas puse, nākampiektdien – citi Mežtakas posmi.

Mežtaku «Bauskas Dzīve» izzināja Kurzemes plānošanas reģiona rīkotā informatīvā ekskursijā mediju pārstāvjiem, ar Eiropas garās distances pārgājienu maršruta posmiem iepazīstināja eksperti.

Dzestrajā un saulainajā rītā pirmajam pārgājienam bija izvēlēts Kazdangas muižas parks, kurā sazaroto taku un taciņu tīklam cauri vijas arī starptautiskais pārgājienu maršruts «Mežtaka». Taku krustojumos bagātīgi izvietotas norādes par objektiem, kas sasniedzami, nogriežoties pa kādu no takām. Aija Neilande, Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve un «Mežtakas» projekta vadītāja, iepazīstināja ar speciālo marķējumu dabā. Visās trijās Baltijas valstīs ir vienots marķējums visos maršrutos. Tā ir dzeltenas krāsas josla vai bultiņa uz balta fona, kas uzlīmes formā izvietota uz norāžu stabiņiem vai uzkrāsota uz koku stumbriem vai citiem objektiem dabā. Marķējums izvietots tā, lai tas neiztrūktu, gan ejot vienā virzienā, gan pretējā. Līdz ar to ceļotāji var izvēlēties startu un galapunktu neatkarīgi no tā, ka ceļvedī maršruts veidots dienvidu, ziemeļu virzienā.

Kazdangas tūrisma informācijas punkta darbinieces Kristīnes Vītolas vadīti, ceļotāji veica četru kilometru gājienu, apskatot tikai daļu no 19. gadsimta sākumā veidotā 196 hektāru plašā muižas parka. Tas ir lielākais un viens no dendroloģiski bagātākajiem muižas parkiem Latvijā. Tur atklājās interesantas pastaigu takas, veloceliņi, koka skulptūras, soliņi un tiltiņi. Kāda taka aizved uz efejām apaugušu grotu, no akmens mākslīgi veidotu alu jeb nojumi zem zemes, kur var piesēst atpūtai, vērot brīnišķīgu parka ainavu un putnu dziesmas klausīties kā īpašā koncertzālē. Leģenda vēsta, ka grotā muižnieks mēdzis malkot tēju pēc rīta izjādes, bet zemnieki to saukuši par «mērkaķbūdu». Parkā ir saglabājusies vēl muižas laikā veidotā dīķu kaskāde, kas tagad rotā parka ainavu. K. Vītola pastāstīja, ka 20. gadsimta sākumā barons Manteifelis Sanktpēterburgā saņēmis balvu kā industriālās dīķsaimniecības aizsācējs Krievijas impērijā. Izveidotā dīķu sistēma bijusi pamats zivkopības izglītības aizsākumiem Kazdangā.