Daudzsēriju filma “Pansija pilī” dodas pie skatītājiem

Jaunajā kinodarbā piedalās arī trīs novadnieki – aktieri Lāsma Kugrēna un Jēkabs Reinis, triju sēriju režisors Andis Mizišs

Šīs nedēļas sākumā kinoteātrī «Splendid Palace» tika nosvinēta jaunās daudzsēriju filmas «Pansija pilī» pirmizrāde, un jau šonedēļ pirmās divas sērijas ir skatāmas kinoteātros Latvijā. Filmā, kas tapusi pēc rakstnieka Anšlava Eglīša populārā romāna «Pansija pilī» motīviem, atainoti vienas vasaras notikumi, dzejniekam Viktoram Eglītim dāvanā no valsts 20. gadsimta divdesmitajos gados saņemot vācbaltu baronam piederējušu nolaistu un izdemolētu 150 gadus vecu muižu. Turklāt interesants ir fakts, ka jaunajā kinodarbā piedalās arī trīs novadnieki – aktieri Lāsma Kugrēna un Jēkabs Reinis, savukārt triju sēriju režisors ir Andis Mizišs.

Jēkabs Reinis: «Filmēšanos atceros ar siltām un patīkamām emocijām!»
Aktieris Jēkabs Reinis, kurš parādīsies filmas trešajā sērijā, atgādina, ka Anšlavs Eglītis, rak-stot «Pansiju pilī», ir atsaucies uz saviem pusaudža un jaunības gadiem un dzīvi Inciemā, kad viņi kopā ar tēvu nolēma attīstīt valsts iedalīto veco muižu, ierīkojot tajā pansiju, uz kuru vasarās varētu braukt atpūsties cilvēki gan no Rīgas, gan visas Latvijas. «Pie viņiem katru nedēļu un mēnesi viesojās visdažādāko raksturu cilvēki un ļoti kolorītas personības. Savukārt mans tēls – vārdā Maltuss – ir strādājis Rīgā bankā par kasieri, un viņš būs tāda caurvijoša tēma visai trešajai sērijai. Man gribētos domāt, ka Maltuss varētu būt bijis arī reāls vēsturisks personāžs, jo es gribētu ticēt, ka cilvēki, kurus Anšlavs Eglītis ir aprakstījis, tomēr ir īsti. Protams, Eglītis ar savu rakstnieka talantu viņus ir padarījis košākus, krāsainākus un pielāgojis romānam. Piemēram, Maltusa iekšējā traģēdija ir tā, ka viņš gribētu būt ievērojams baņķieris, bet ir vienkārši cilvēks, kurš sēdējis pie kases lodziņa…»

Aktieris, kurš pirms vairākiem gadiem piedalījās filmā «Emīlija. Latvijas preses karaliene» (tajā viņš atveidoja rakstnieku Vili Lāci un arī sadarbojās ar režisoru Andi Mizišu), sarunā atzīst, ka viņu ļoti saista vēsture, īpaši – laikmetu griežos un pirmās brīvvalsts laiks, kad radās mūsu inteliģence – visi talantīgie rakstnieki un mākslinieki. «Tāpēc, atsaucoties uz manu profesiju, man ir interesanti iepazīt tā laika radošo cilvēku loku. Iespējams, šis Eglīša darbs gluži nebūtu uzskatāms par vēsturisku darbu, taču, skatoties filmu, mēs iepazīsim dažādu slāņu un šķiru cilvēku dzīvi, raugoties ar rakstnieka acīm. Turklāt parasti jau filmās ir pārstāvēta viena tēma, piemēram, «Dvēseļu putenī» tie bija brīvības cīnītāji, «Emīlijā» – viena konkrēta redakcija. Savukārt šajā filmā tiks piedāvāts paskatīties uz īsiem, bet spilgtiem brīžiem dažādu tā laika Latvijas iedzīvotāju dzīvē un izpausmēs. Man liekas, tas kino ir ļoti interesants piegājiens!»

Jēkabs atzīst, ka filmēšanā nav trūcis dažādu jautru un jauku epizožu. «Man lielu prieku sagādāja iespēja satikties ar manu kursabiedru Rihardu Zeļezņevu (Anšlava Eglīša lomas atveidotājs, Leļļu teātra aktieris – red.) un kopš fakultātes laikiem atkal kaut ko ar viņu kopā uzspēlēt, turklāt kino mums vispār nebija kopīgas pieredzes. Tā kā šī filma savā ziņā pieļauj grotesku, varējām abi divi izpausties un izspēlēties no sirds; protams – tēlu ietvaros… Tā ka man ir siltas un sirsnīgas atmiņas no filmēšanas posma; emocionāli bija silti un patīkami darboties šajā komandā. Savukārt filmas pirmizrādi tiešām gaidu ar lielu interesi un intrigu, jo man liekas, ka mūsu kino – vismaz pēdējās divās desmitgadēs – šis būs kaut kas ļoti svaigs un nebijis. Ja parasti mums mēdz būt tādi nopietni gabali, šajā filmā uz visu varēs paskatīties nedaudz vieglāk, kas, manuprāt, šajā laikā ir brīnišķīgi. Smagā apkārt ir tik daudz, ka, skatoties «Pansiju pilī», cilvēki noteikti varēs izsmieties, atpūsties un brīnišķīgi pavadīt laiku!»