Dzimtas saknes meklējot

Raidierakstā mācāmies pētīt ģimenes vēsturi

Nodibinājums «ViedDoma» veido raidierakstu ciklu «Dzimtai pa pēdām», kurā vēstīts par ģimenes vēstures izpēti – kā iegūt datus par radiniekiem, ģenealoģiju un izzināt ciltskoku. Vairāk par savu ģimeni mēģinās noskaidrot Sanita Behmane-Baibakova un viņas meita Lita Baibakova, ar padomiem palīdzēs mācītājs un dzimtas koku pētnieks Andris Krauliņš. Pirmajā sērijā – par informācijas apkopošanu, sistematizēšanu un radinieku intervēšanu.

Apkopot zināmo
«Dzimtas pētīšanu sāk ar visa jau zināmā apkopošanu,» stāsta Andris, «viss jāizvelk no atvilktnēm, jāatņem omītēm un citiem radiniekiem, jāuzliek uz galda un jāskatās, ko ar to var darīt. Jāsāk sistematizēt.»

Sanita līdzi paņēmusi radinieku fotogrāfijas un sarakstu, kur sarindoti tuvākie – tētis, mamma, vecvecāki un māsas atrastie radinieki. «Atradu vecāku kāzu fotogrāfijas, kurās redzamas arī viņu ģimenes, ieskaitot vecvecākus, viņu bērni un mazbērni,» stāsta Sanita, «pieņemsim, ka pirmā paaudze ir mana meita Lita, otrā esmu es, trešā ir mani vecāki, un bildēs ir redzama ceturtā paaudze – vecvecāki.»

Atzars atzara galā
Andris lūdz Sanitu pastāstīt par savu dzimtu. «Es esmu latviete ar tīru latvietību vienā atzarā,» stāsta Sanita, «es esmu dzimusi Bauskā, šeit arī dzīvojam, cik zinu, mamma ir dzimusi Bauskā. Pati esmu pētījusi trīs dzimtas koka zarus, kas parasti ir divi – tētis un mamma, bet man ir trīs, ar ko esmu bagāta. Mana mamma nomira jauna, kad biju maza, un tētis apprecējās otrreiz, tāpēc šeit ir divas tēva kāzu bildes, abas mammas un mūsu ar vīru kāzu bilde.»

Sanitas mamma un audžumamma ir baušķenieces, tētis nāk no Kurzemes Tukuma apkārtnē. Sarunā ar tēvu Sanita atklājusi, ka vectēva tantes un māsas dzīvoja Rīgā, tāpēc atzars aizved arī uz Rīgu. Sanitas mamma pēc pases bija poliete, viņas ģimene pārnākusi dzīvot uz Latviju no Lietuvas, radinieki joprojām dzīvo Lietuvā. Vectēva ģimene ar mammas vecāko brāli ir atnākusi uz Bauskas pusi, un mamma ar māsu dzimušas Bauskā.