«Esam rosīga ģimene – mūžīgie deglīši»

Baušķeniece Irina Pašišņaka atzīmējusi 40. dzimšanas dienu

Kopš dzimšanas jubilāres dzīve ritējusi Bauskā, bet divpadsmit no darba gadiem veltīti fizioterapeites pienākumiem Bauskas slimnīcā. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Irina ar lepnumu pauda piederību savai dzimtajai vietai.

Kāda bija pilsētas meitenes bērnība pagājušā gadsimta 80. un 90. gados?

– Bērnībā dzīvojām vecpilsētā, Kalna ielā, mājas pagalms un iepretī esošais baznīcas dārzs bija mūsu spēļu laukums. Vislabprātāk laiku pavadījām ārā; tuvu upe – daudz peldējāmies. Mūsu sētā nereti pulcējās arī bērni no citām mājām, toreiz vecpilsētā bija daudz bērnu. Tur aizsākās draudzība ar citu vecpilsētas meiteni Solvitu, kas izvērtusies par draudzību visam mūžam. Uzaugu kopā ar deviņus gadus jaunāku brāli Arturu. Viņš ir sacījis, ka biju ne tikai māsa un draudzene, bet arī otra mamma, kurai droši var atklāt visu. Mūsu mamma bija mīļa, bet arī stingra. Uzskatu, ka stingrība vajadzīga, arī es savus bērnus tā audzinu.

Bauskas 2. vidusskola bija mana skola no pirmās klases līdz pat vidusskolas beigšanai 2001. gadā. Kopš skolas laika man paticis būt aktīvā pozīcijā. Sākot ar piekto klasi, darbojos skolēnu pašpārvaldē, bet divpadsmitajā biju «uzdienējusi» par pašpārvaldes priekšsēdētāju.

Kad pamanījāt, ka medicīna būs jūsu profesija?
– Pati pirmā vēlme bija kļūt par zobārsti, bet, beidzot bērnudārzu, gribēju būt skolotāja. Jaunākajās klasēs iesaistījos medicīnas pulciņā, un pamatskolā radās interese arī par grāmatvedību. Kad sapratu, ka skaitļi man tomēr nepatīk, radās doma saistīt dzīvi ar medicīnu, bija interese par masāžu un kosmetoloģiju. Lēmumu studēt medicīnu pieņēmu jau 11. klasē un pēc vidusskolas beigšanas iestājos Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes Fizioterapijas programmā. Pēc 3. kursa sāku strādāt profesijā, un mana pirmā darbavieta bija nacionālais rehabilitācijas centrs «Vaivari», kur aizritēja fizioterapeita pieredzes pirmie seši gadi. Taču mana dzīvesvieta vienmēr bijusi Bauska, un kopš 2010. gada arī mans darbs ir te – Bauskas slimnīcas rehabilitācijas nodaļā. Pirms pāris gadiem kļuvu arī par nodaļas vadītāju.