Grāfa parkā mītošais mūziķis; intervija ar Aigaru Voitišķi: daudzi pirmie grupas «Jumprava» hiti tika radīti Iecavā

Intervija ar Aigaru Voitišķi: daudzi pirmie grupas «Jumprava» hiti tika radīti Iecavā

Sarunā ar laikrakstu «Bauskas Dzīve» mūziķis Aigars Voitišķis dalās atmiņās par dzejnieku Pēteru Brūveri, stāsta par to, kā viņš nonāca Iecavā, atklāj, kādas grāmatas viņš pašlaik lasa, un ieskicē savu muzikālo projektu nākotnes plānus.

Jūs bijāt ļoti labos draugos ar Pēteru Brūveri, 2009. gadā ierakstu kompānijas «Platforma Records» paspārnē pat izdevāt kopīgu mūzikas un dzejas albumu «Stikla laivas». Vai nav doma šai platei radīt turpinājumu?
– Esmu bezgala pateicīgs liktenim, ka mēs ar viņu satikāmies, bija ļoti sāpīgi viņu zaudēt. Mēs bijām ļoti dažādi, taču mūs vienoja mīlestība uz mūziku un dzeju. Pēters spēlēja ģitāru un akordeonu, kā arī pats dziedāja niknā bezkompromisa balsī. Viņš bija mans influenceris un iedvesmoja daudzām lietām, piemēram, tas bija tieši viņš, kurš man ierosināja rakstīt bērnu dziesmas. No sākuma es par to smējos un sacīju, ka tas nav nekas nopietns, bet viņš man teica – tu pamēģini, jo bērni ir mūsu nākotne, viņiem ir jāraksta labas dziesmas un jālasa laba dzeja. Tā es arī mēģināju, un rezultātā viss sanāca tīri labi – radās bērnu mūzikas projekts «Brīnumskapis». Mums bija padomā vēl daudzi citi kopīgi projekti. Es joprojām, sacerot mūziku, izmantoju Pētera tekstus un izmantošu tos arī turpmāk. Viņš man ir sadāvinājis visas savas dzejas grāmatas. Vēl saistībā ar Pēteru gribu pateikt, ka man neviens nav veltījis dzejoli, bet viņš man tādu uzrakstīja.

Kāds ir šī dzejoļa nosaukums?
– «Ledus puķes», un esmu sarakstījis dziesmu ar šī dzejoļa rindām un veltījis to visiem, kuriem apzināti vai neapzināti esmu nodarījis pāri.

Viens no jūsu elkiem kā ģitāristam ir Džimijs Hendriks, savukārt viena no mīļākajām grupām ir «Led Zeppelin», bet kuri no pašmāju ģitāristiem jūsos izraisa vislielāko interesi un sajūsmu? Kuras Latvijas grupas jums šķiet saistošas?
– Man ļoti patīk nosacīti jaunie ģitāristi, piemēram, Matīss Čudars, Jānis Ruņģis un Rihards Lībietis. Es ar patiesu interesi sekoju līdzi viņu radošajām darbībām. Vēl nesen esmu atklājis Kristenu Kupču, kurš spēlēja ģitāru grupas «Zodiaks» nesenajā koncertu sērijā, un viņš man šķiet ārkārtīgi talantīgs. Vēl gribētu izcelt Rihardu Gobu. Vispār jāteic, ka mums Latvijā ir daudzi ļoti labi izglītoti un tehniski meistarīgi ģitāristi. Latviešu grupas, kuras man patīk, – «Sudden Lights», «Astro’n’out» un «The Sound Poets». Vēl man ļoti imponē apvienība «Juuk» ar Edgaru Šubrovski tās priekšgalā.

Jūsu dzimšanas vieta ir Aknīste. Kā jūs vispār sākotnēji no Jēkabpils novada nonācāt Zemgalē? Kādēļ,
neskatoties uz ievērojamiem panākumiem dzīvē, palikāt Iecavā?
– Mans tēvs nāk no Subates, kas reiz bija milzīgs tirdzniecības ceļu krustpunkts. Tagad tā ir maza vieta, bet reiz tā bija liela pilsēta, kurā bija pieci dažādu konfesiju dievnami. Mana mamma savukārt nāk no Daugavpils. Jā, es piedzimu Aknīstē. Vienā brīdī mammai piedāvāja darbu Bauskā par grāmatvedi, tā nu mēs pārcēlāmies uz Iecavu, kur vecāki iegādājās māju grāfa Pētera Ludviga fon der Pālena savulaik izveidotā parkā, kur es dzīvoju vēl šobaltdien, un esmu ar šo apstākli ļoti apmierināts.

Jūs saista daudzas lietas, piemēram, vēsture. Kas vēl ir jūsu interešu lokā?
– Tā, protams, ir mūzika. Es diezgan daudz un visnotaļ regulāri pērku grāmatas par mūziķiem vai arī tādas, ko ir sarakstījuši ar mūziku saistīti cilvēki. Pašlaik, piemēram, lasu Māras Upmanes-Holšteines autobiogrāfisko stāstu «Piezīmes uz šaubu malām». Nesen izlasīju arī Zigmara Liepiņa grāmatu «Mūzaīka». Mani patiesi interesē šīs lietas. Kas vēl? Daigai Mazvērsītei ir iznākušas divas grāmatas par Latvijas populārās mūzikas vēsturi zem kopīga nosaukuma «Melnbaltās dziesmas». Vēl es labprāt interesējos par kino mākslas jaunumiem, apmeklēju teātru izrādes. Tāpat iespēju robežās mēģinu sekot līdzi arī Latvijas koncertu dzīvei.