Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Malina Ukrainā: Industriāla vide pašvaldības centrā un apkārtējā teritorijā

Sadraudzības pilsēta Malina Ukrainā izceļas ar uzņēmumiem; ir līdzības un atšķirības ar Bauskas novadu

Bauskas novada delegācija, kas apmeklēja Malinas pašvaldību Ukrainā, divas dienas iepazinās ar vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu un uzņēmumiem, kas strādā pašvaldības teritorijā. Ir paralēles, kuras varam vilkt ar Bauskas novadu, un ir arī būtiskas atšķirības.

Galvenā atšķirība ir liela apjoma rūpniecība pilsētas teritorijā un tuvākajos reģionos. Vietējā akmens pārstrādes uzņēmuma vadītājs Sergejs Diņaks stāsta, ka Žitomiras apgabals, kurā ietilpst arī Malinas pašvaldība, ir sava veida mini Urāls – šeit atrodama visa Mendeļejeva tabula, bet visvairāk tomēr ir granīta. Tas atstāj iespaidu uz reģionu, kurā vēl aizvien apmēram 70 procentus platību sedz mežs.

Jāatzīst, ka fotogrāfijās var parādīt tikai ierobežotu dažādu objektu daļu. Drošības dēļ Ukrainā ir ļoti ierobežotas iespējas uzņemt fotogrāfijas, jo karš notiek arī informācijas jomā, un katra ziņa var kļūt par iemeslu raķešu triecienam vai dronu uzbrukumam. Tāpēc arī pilnībā pastāstīt par uzņēmumu darbību nav iespēju.

Pagātnes plusi un mīnusi
Bauskas novada delegācija braucienā pavadīja gandrīz nedēļu – divas dienas ceļā uz Malinu un divas atpakaļ. Savukārt trīs dienās Malinā latvieši piedalījās starptautiskā konferencē un iepazinās ar pašvaldību.

Iebraucējs no Latvijas uz Malinas pilsētu var uzreiz paskatīties no trīs aspektiem. Pirmais – ir sajūta, ka esam nokļuvuši 20 gadus senā pagātnē. Nesakārtoti ceļi, kur asfaltu vienkārši klāj pa virsu padomju laika segumam, brauktuves ar izplūdušām malām un bez trotuāriem, vides pieejamībai nepievērš uzmanību, pilsētas centrā gājēju pāreja pāri četrām joslām, kuras turklāt ir salīdzinoši maz izmantotas, vāji kontrolēti tirgus laukumi un tirdzniecība ielu malās notiek uz lupatiņām. Sliktā stāvoklī ir sabiedriskais transports, zemas pedagogu, veselības nozares un pašvaldības darbinieku algas. Ielās var sastapt daudz klaiņojošu suņu. Ir vēl daudz citu sīkumu, kas ļauj pašiem saprast, cik tālu mēs esam aizgājuši 20 gadu laikā, bet Ukraina ir palikusi, svārstoties starp rietumiem un austrumiem.

Otrs aspekts vairāk par labu Malinai, lai arī tas uzvēdī 20 gadus vecas atmiņas. Šeit jārunā par sabiedrības iesaisti – uzņēmēji vēl aizvien cieši sadarbojas ar pašvaldību, lielā apjomā palīdz sociālajos projektos un pasākumu rīkošanā. Vienā no ciemiem vietējie zemnieki regulāri rīkoja lielus svētkus saviem iedzīvotājiem, kurus apmeklēja arī pašvaldības vadītājs. Arī citās jomās redzama spēja saliedēties un dažādā veidā vienam otru atbalstīt, kas pie mums tagad ir mazāk vērojams.

Tirgojas mobilajās aplikācijās
Trešais aspekts, kurā Ukrainā ir mums priekšā – digitālā uzņēmējdarbība un informācijas sistēmas viedtālruņos. Vietējie zemnieki ļoti veiksmīgi izveidojuši plašu saziņas tīklu, lai varētu individuāli izvadāt un pārdot savu produkciju, un šie tīkli, kas pie mums īsti neiedzīvojās, Ukrainā tikai attīstās. Iedzīvotāji saņem daudz informācijas ar mobilo aplikāciju palīdzību un ļoti plaši izmanto iespējas pasūtīt – lielveikali Malinā vēl aizvien īsti nav ienākuši tāpēc, ka cilvēki masveidā pasūta preces internetā un saņem tās vietējos izdales punktos. Būs interesanti vērot, kā šīs nozares attīstīsies un varbūt aizies savu attīstības ceļu, atšķirīgu no Latvijas.

Reizē ir ļoti daudz mums līdzīga. Ceļu malās ir lieli lauki – tikai dienvidos tur audzē kukurūzu un saulespuķes. Līdzīga arī vēsture – iedzīvotāji atceras, ka savulaik šeit bija ļoti daudz poļu un ebreju ciemu, bija arī čehu ciems un vesela ebreju pilsētiņa.

Interesanti bija apskatīt vietējo novadpētniecības muzeju, kuru vada Vasilijs Timošenko. Viņa savāktā kolekcija liecina, ka arī saimnieciskā darbība līdz 13. gadsimtam starp baltiem un Kijevas reģiona slāviem bija ļoti līdzīga. Atšķirības sākās pēc 13. gadsimta, kad baltiem uzbruka vācieši, bet Kijevas reģionā iebruka mongoļi – tatāri un abu tautu dzīve ļoti mainījās. Muzejā nelielu koncertu uz liras, ko dēvē arī par ķeltu arfu, nospēlēja Oļga Gura.

Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties BauskasDzive.lv abonementu:

"BauskasDzive.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.

Abonē BauskasDzive.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*

*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā BauskasDzive.lv kontā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.