Ir vērts «draudzēties» ar ogām

Ph. D. Liene Ozola: «Vislabāk ir ēst reģionāli un sezonāli pieejamās ogas, tad tām būs vislielākā bioķīmiskā nozīme.»

Vasarā, lielajā ogu ražas laikā, kad reizēm šķiet, ka nu jau atkal to sagatavojies par daudz un kā lai visas patērē, nereti piemirstam, cik patiesībā ogas ir vērtīgas. Dažādie vitamīni, organiskās skābes, dabiskie cukuri un ogas kā antioksidantu avots ir tas, kādēļ ar tām «jādraudzējas». Labā ziņa ir tā, ka ogas nevar pār-ēsties, bet mērenība gan jāievēro.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes vieslektore, viespētniece Ph. D. Liene Ozola uzsver, ka ogās esošais bioaktīvo vielu un citu savienojumu saturs ir diezgan dažāds, tādēļ tās ir tik atšķirīgas arī pēc garšas, smaržas un krāsas. Tas nozīmē tikai to, ka ar ogām lieliski varam papildināt ikdienas ēdienkarti, kā arī pēc savas gaumes veidot neparastas ēdienu kombinācijas.

Visas ogas labas
«Vairums ogās esošo vitamīnu un bioaktīvo savienojumu darbojas kā antioksidanti, kas palīdz organisma šūnām cīnīties ar dažādiem brīvajiem radikāļiem, ar kuriem sastopamies ikdienā (gaisa piesārņojums, medikamenti u. c.). Šie savienojumi nepieciešami arī citām cilvēka ķermeņa funkcijām, piemēram, enerģijas iegūšanai (par to vairāk atbild dažādi ogļhidrāti, piemēram, cukuri), ķermeņa šūnu atjaunošanā, dažādu brūču dziedēšanā, nervu sistēmas pareizai darbībai un citam.

Neuzskatu, ka konkrētas ogas būtu labākas par citām. Piemēram, visaugstākais C vitamīna saturs atrodams mežrozīšu augļos, smilts-ērkšķu ogas ir labs karotinoīdu un E vitamīna avots. Aronijas, meža mellenes, sausserži satur visdažādākos fenolus. Vislabāk ir ēst reģionāli un sezonāli pieejamās ogas, tad tām būs vislielākā bioķīmiskā nozīme. Un, protams, ja vien iespējams, vislabāk tās ir ēst svaigā un veselā veidā,» stāsta L. Ozola.

Jāklausās savā organismā
Nav konkrētu normu, kas attiecas tieši uz ogu patēriņu uzturā, bet Veselības ministrijas «Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem» rekomendē ikdienā lietot piecas porcijas vai aptuveni 500 g augļu, ogu un dārzeņu, no kuriem aptuveni 200 g vajadzētu būt augļiem un ogām.
«No uztura viedokļa vispareizāk ir lietot daudzveidīgus pārtikas produktus, tas nav nekas jauns, bet cilvēkiem ir tendence mūsdienās vērsties pilnīgās galējībās. Jāklausās katram savā organismā. Ja pārtiksim tikai no ogām/augļiem vai tās veidos lielāko daļu no ikdienas ēdienkartes, protams, organisms uz to var negatīvi reaģēt: var parādīties nevienmērīgs enerģijas pieplūdums un trūkums, dažādu veidu ādas izsitumi vai visbiežāk gremošanas trakta traucējumi, jo ogām ir diezgan liels organisko skābju saturs, kas var radīt pro-blēmas kuņģim. Jāatceras, lai gan ogas bagātīgi satur vitamīnus un citus bioaktīvos savienojumus, tajās ir diezgan maz olbaltumvielu, lielākajā daļā praktiski nav arī tauku, bet visus šos uztura elementus ikdienā vajag uzņemt,» saka L. Ozola.