Izzināt savas ģimenes saknes

Izzināt savas dzimtas saknes vienmēr ir bijis interesants temats, jo kuram gan negribas noskaidrot, no kurienes nākuši mūsu senči, kas viņi bijuši un ko darījuši. «Bauskas Dzīve» apkopojusi metodes un padomus, kā uzzināt vairāk un kur vērsties, lai izveidotu savas dzimtas koku.

Nodibinājuma «ViedDoma» raidierakstu sērijā «Dzimtai pa pēdām» mācītājs un dzimtas koku pētnieks Andris Krauliņš palīdz baušķeniecei Sanitai Behmanei-Baibakovai šķetināt un izzināt viņas dzimtas saknes. Ceļš nebūt nav ātrs un vienkāršs, taču zinātkāre par radiniekiem ir lielāka nekā bailes no sarežģījumiem.

Jāsāk ar to, kas ir
Dzimtas koku pētnieks un mācītājs A. Krauliņš iesaka sākt sava dzimtas koka izpēti ar materiāliem un liecībām, kas pašiem jau ir, – dokumentiem un fotoalbumiem. Viņš uzsver, ka daudz palīdzēt var arī sarunas ar radiniekiem un viņu fotoalbumu izskatīšana, jo, iespējams, radiniekiem ir bildes vai dokumenti, kuru nav pašam. A. Krauliņš arī iesaka pie fotogrāfijām albumos pievienot, piemēram, lapiņas, uz kurām uzrakstīt, kas fotoattēlā ir redzams, lai informācija būtu sakopota un pārskatāma.

Pēc aizgājušo radinieku dokumentiem iespējams noteikt arī precīzas atrašanās vietas, piemēram, kur ģimene dzīvojusi, kur dzimis attiecīgais radinieks. Ja dokumentu nav, tad pastāv iespēja vērsties dzimtsarakstu nodaļā pēc izziņas par dzimšanas, miršanas vai laulību datumiem. A. Krauliņš atzīst, ka tas gan ir maksas pakalpojums, taču tas palīdz dzimtas sakņu izzināšanai. Viņš paskaidro, ka dzimtsarakstu nodaļās iespējams iegūt izziņas par cilvēkiem, kuri dzīvojuši Padomju Savienībā. Pastāv iespēja, ka dzimšanas dati nebūs pieejami, piemēram, ja radinieks ir ieceļojis no citas valsts, taču laulības un miršanas datiem būtu jābūt.

Vēl viena metode ir informācijas izpēte Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kur tiek glabātas baznīcu grāmatas. Lai no baznīcu grāmatām iegūtu datus par radiniekiem, kuri dzīvojuši pirmskara laikā, ir jāzina viņu konfesionālā piederība un pēc iespējas detalizētāka dzīvesvieta – pagasts, māju nosaukums. Vēl Latvijas Valsts vēstures arhīvs vietnē «arhivi.gov.lv» ir apkopojis un publicējis sadaļu «Ieteikumi dzimtas pētniekiem».

Lai esošo informāciju sākuma stadijā sistematizētu, A. Krauliņš iesaka informāciju sarakstīt uz lapiņām, lai turpmākajā dzimtas koku izpētes ceļā tās varētu izkārtot un pārvietot, kā arī tās papildināt ar informāciju, ja nepieciešams.