Jāsargā koki no dabas kaitniekiem

Laikapstākļiem kļūstot siltākiem, Latvijas mežos ir sākusies egļu astoņzobu mizgraužu aktivitāte.

Egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un visbīstamāko egļu audžu kaitēkli Latvijā, kurš var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus. Valsts meža dienests sagatavojis ieteikumus, ko darīt un ko nedarīt meža īpašniekiem, lai mazinātu kaitēkļa radītos postījumus, informē Vineta Vilcāne, Valsts meža dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja.

Egļu astoņzobu mizgrauzis («Ips typographus») ir bīstamākais kaitēklis pieaugušās egļu audzēs ne tikai Latvijā, bet arī visā Eirāzijā. Par riska audzēm tiek uzskatītas aptuveni 50 gadus vecas un vecākas egļu audzes, jo mizgrauža attīstībai piemērotāki ir resnāki koki. Visbiežāk mizgrauzis pastiprināti savairojas pēc vējgāzēm, taču tas var invadēt arī citādi novājinātas egļu audzes, piemēram, ja koki ir vēja izšūpoti vai to saknes ilgstoši bijušas applūdinātas, vai arī koki cietuši no ilgstoša sausuma.

Pēc Latvijas valsts mežzinātnes institūta «Silava» monitoringa datiem, lielākais egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās risks šajā gadā varētu būt Sēlijā un Vidzemē, bet nav izslēgta kaitēkļa savairošanās arī pārējā Latvijas teritorijā.

«Tomēr jāuzsver – tāpat kā pērn, arī šogad nav iespējams precīzi prognozēt, kāda izvērtīsies mizgraužu savairošanās situācija, tādēļ ir nepieciešams ievērot meža sanitāros pasākumus. Valsts meža dienests aicina meža īpašniekus, kuru īpašumā ir egļu audzes, ņemt vērā mūsu sagatavotos ieteikumus,» saka Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs.

Ko vajadzētu darīt?
Maija otrajā pusē un jūnija sākumā īpašniekam vajadzētu pārbaudīt svaigo egļu stumbrus, it īpaši, ja koki gāzti, izšūpoti vai citādi bojāti, vai tajos nav redzami mazi, aptuveni 1 mm gari caurumiņi – kukaiņu ieskrejas, kā arī svaigas mizu skaidu nobiras koka stumbra pakājē.

Ja kas tāds konstatēts, meža īpašniekam par novērojumiem jāziņo Valsts meža dienestam. Bojātās egles pēc iespējas ātrāk ir jāizvāc no meža. Savukārt jau nokaltušajās eglēs, kurām lobās nost miza, mizgrauzis vairs neuzturas, tāpēc tās mežam nav bīstamas.

Ko nevajadzētu darīt
Laika posmā no 1. aprīļa līdz 1. septembrim egļu audzēs, kas ir vecākas par 50 gadiem, nekādā gadījumā nedrīkst veikt kopšanas cirtes un sanitārās izlases cirtes. Izņēmumi pieļaujami vien tajos gadījumos, kad egļu audzes ir kompaktas un izolētas, un atrodas ne tuvāk par 100 metriem no citām pieaugušām egļu audzēm. Šādas audzes atļauts nocirst kailcirtē, nocērtot vienā paņēmienā visu mežaudzi. Tas jādara saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 935 «Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs».

Valsts meža dienests šogad nenodrošinās īpašniekus ar mizgraužu feromonu slazdiem.