Jēkabpils plūdi jautājumus uzdod zinātniekiem

Ledus iešana Zemgales upēs pirms gadiem četrdesmit un tagad

Šoziem Lielupē pie Jelgavas jau divas reizes ir gājis ledus. Ledus iešana janvārī – pirms gadiem piecdesmit kaut kas tāds Zemgalē liktos neiespējams! Atkušņa iespaidā sniega klātie Zemgales lauki atkal kļuvuši zaļi pelēki, un plūdu risks Zemgalē ir zudis. Citādi tas ir simt kilometru (pa dzelzceļu) attālajā Jēkabpilī, kur janvāris bija te auksts, te silts un visu ziemu Daugava palika vaļā. Nekas neliecināja par to, ka janvāra vidū būtu gaidāmi katastrofāli plūdi, kuros ūdens līmenis cieši pietuvosies tam, kādu Daugava pie Jēkabpils sasniedza katastrofālajos palos 1981. gada 31. martā.

1981. gada plūdu katastrofas sekas
Toreiz pilsētā Dārznieku ielā noslīka septiņdesmit gadus vecs vīrs, kurš brīdī, kad viņa mājas pagalmā ienāca plūdu vilnis, steidzās glābt govi, kas atradās piemājas kūtiņā. 1981. gada plūdi aptvēra trešdaļu pilsētas – 65 ielas, 650 mājas, divas skolas, 13 katlumājas. Bet kilometrus septiņus lejpus Jēkabpils XXV kongresa vārdā nosauktās kopsaimniecības «Kronvaldu» fermā noslīka ap 1200 govju un putnkopības kompleksā «Kaļķi», kas atradās Daugavā uz Sakas salas, – 20 tūkstoši cāļu. No salas ar ledu tika nonestas trīs lauku mājas. Tas, par laimi, bija bez cilvēku upuriem. Lauksaimnieks un kopsaimniecības direktors Ludis Skosta (1936–2009) atcerējās, ka «Bandenieku» saimnieci ar helihopteru no applūdušās mājas bēniņu istabas izdevās izglābt tikai mazu brīdi pirms tam, kad viņas māja no pamatiem tika aiznesta Daugavā.

Salīdzinājumam
2023. gada janvāra plūdos neviens cilvēks ne Jēkabpilī, ne plūdu skartajā pilsētas apkārtnē nav cietis. Arī applūdušās platības ir ievērojami mazākas. Tas tāpēc, ka pilsētu sargā 80. gadu beigās un 90. gados uzbūvētais dambis. Šoreiz gan dambis plūdu spiedienu bija izturējis.

Jēkabpiliete Anita Kļaviņa, kas vairākas naktis ir vadījusi patvēruma vietā Jēkabpils 2. vidusskolā, stāsta, ka viņas mājas pagalmā Dārza ielā plūdu ūdens nebija. Māja atrodas pusotra simta metru attālumā no dambja un pašas Daugavas. Ja dambja nebūtu, tad ūdens ieplūstu ne tikai pagalmā, bet arī Dārza ielas mājās. Tā tas bija 1981. gada palos, kad ūdens mājā, kur dzīvo Kļaviņu ģimene, istabā apgāza klavieres un uz sienas tapetēm atstāja pēdas pieauguša cilvēka krūšu augstumā.