Kā neizdegt, bet mirdzēt?

Jau trešo gadu Imanta Ziedoņa fonda «Viegli» izglītības iniciatīva «Ziedoņa klase» aicināja izglītības nozares darbiniekus uz personības izaugsmes konferenci «Skolotājs ir Personība». Konferences mērķis bija iedvesmot pirmsskolas pedagogus, skolotājus un pasniedzējus, kā arī stiprināt izglītības darbinieku stāju.

Sadarbībā ar mācību centru «Triviums» «Ziedoņa klase» piedāvāja psiholoģes, komunikāciju treneres un konsultantes, kā arī RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas pasniedzējas Ievas Vaines lekciju «60 minūtes izdegšanas profilaksē».

I. Vaine par lekcijas tēmu saka šādi: «Ja esam godīgi ar sevi, mēs atpazīstam brīdi, kad sajūtas saka priekšā – slodze ir pārāk liela, nogurums «noēd» gandarījumu par paveikto darbu, emociju spektrā sāk dominēt nomāktība. Ko varam darīt, lai pasargātu sevi no tā izdegšanas līmeņa, kad rūpēs par atpūtu atvaļinājumu saslimstot noorganizē ķermenis? Kāds ir rīcības plāns, saskaroties ar izdegšanu, un rīcības plāns izdegšanas profilaksē?»

I. Vaine piedāvā rīcības plānu pa punktiem, vispirms gan uzsverot, ka slidenais ceļš uz izdegšanu sākas, kad «jūtam karstu elpu pakausī», kad paši sev uzliekam laika rāmi. Jo vairāk mūsu dzīvē ir perfekcionista tendences, jo grūtāk mums ar to klājas.

Ilgi krājies stress
Izdegšana ir ilgi krājies stress, kas saistīts ar ilgstošu nogurumu, ne visai veiksmīgu ikdienas stresa vadību, un bieži vien tas ir saistīts ar palīdzošajām profesijām, tai skaitā skolotājiem. Šeit ir divas lietas – augsti ideāli, bet ir tikai divas rokas, un tas viss pie lielā darba apjoma, kas tieši pēdējos gados ir stipri palielinājies. Izdegšanu provocē neadekvāts darba apjoms, neskaidri mērķi, spēja kaut ko mainīt, kas emocionāli svarīgs, centieni realizēt ko tādu, kas nav iespējams, kam nav resursu, kā arī konflikts starp iekšējām vērtībām un to, kas notiek darbavietā, – cilvēks spiests darīt to, kas nepatīk. Rezultātā aug darba apjoms, un veselības jautājumi paliek otrajā plānā. Darba un privātajā dzīvē nav līdzsvara.

«Darba man ir vairāk, bet laika mazāk, un man taču nav laika parūpēties par sevi. Te mēs esam riska zonā ar to, ko sev nodarām,» skaidro I. Vaine.

Izdegšana, tāpat kā ikdienas stress, mūs ietekmē četros līmeņos: ķermenis, prāts, emocijas, uzvedība.

Ķermenī nav sistēmas, zonas, kuru neskartu stress. Savukārt ar prātu ir tā, ka gadās nonākt situācijās, kad zini, bet nevari pateikt, vai aizmirsti, ko gribēji teikt. Emocijas svārstās – te esmu pacilāta, priecīga, te atkal bēdīga. Parādās netipiska uzvedība – vairāk ēd, «uzsprāgst», smejas nevietā, aizmirst, kā vajag darīt utt.

«Kurš ir dzirdējis, ka stresā nepieciešams dziļi ieelpot? Un kurš tā dara? Mums ir raksturīgs drīzāk saspringt vai iet uzpīpēt, un tad vēl glāze vīna. Kad ir izdegšana, notiek visas šīs lietas, tikai jau smagākā līmenī, un izdegot mēs konstanti esam uz šī viļņa – intelektuālā, emocionālā, uzvedības vai cita,» uzsver I.Vaine.