Kā regulēt «emociju katliņa vārīšanos»?

Parasti ar emociju regulāciju mēs saprotam nepatīkamo, grūto emociju apstrādi, piemēram, bailes, dusmas, skumjas, taču arī pārlieku liela patīkamo emociju izpausme var nodarīt kaitējumu bērniem, tāpēc ir svarīgi, ka bērni mācās savas emocijas regulēt. Pedagogi un vecāki var palīdzēt, rādot piemēru, kā reaģēt dažādās situācijās, kā izturēties un ko iesākt, kad notiek kas negaidīts. Taču nekas nestrādā tik labi kā mūsu pašu rīcības piemērs. Bērni ir kā sūklīši, kuri mācās, vērojot pieaugušos. Par to stāsta Baiba Kalnciema, psiholoģe, pedagoģe, apzinātības programmas īstenotāja bērniem Latvijā un grāmatas «Kāpēc esmu uztraucies?» autore.

Ko nozīmē attīstība?
Psiholoģe bērna attīstību salīdzina ar zieda uzplaukšanu. Pamazām attīstās prasmes, bet, līdzko bērns iemācās staigāt, paplašinās viņa redzesloks. Līdzīgi ir arī emocionālajā pasaulē – mainās bērna skats uz pasauli.

Ir septiņas galvenās jomas, kurās tiek apskatīta bērna attīstība: motoriskā, kognitīvā, valodas attīstība un komunikācija, pašaprūpes spējas, emocionālā attīstība, sociālā attīstība un saskarsmes iemaņas.

B. Kalnciema stāsta par gadījumu no savas prakses, kad mamma uz 1. klasi atved bērnu un pedagogiem stāsta, ka bērniņš mazliet prot lasīt un rēķināt, taču nemāk aiztaisīt pogas un aizšņorēt kurpes, un māte lūdz pasekot līdzi un palīdzēt. Diemžēl gadās arī galējības, bet bērna attīstībai jābūt vispusīgai.

Bērnam ir ļoti svarīgi attīstīt pašcieņu, prasmi spēlēties un fantāziju, spēju koncentrēties un risināt grūtības, apgūt empātiju un saskarsmes iemaņas, emociju pašregulāciju un savaldīšanos.

Kas ir emociju regulācija?
Emociju regulācija ir cilvēka spēja saprast un pieņemt savu emocionālo pārdzīvojumu, pārvaldīt negatīvas emocijas, kā arī būt produktīvi aktīvam krīzes apstākļos vai distresa situācijā.

Bērniem ir ierobežota spēja atpazīt emocionālos stāvokļus. Bērni ar zemu izpratni par emociju dažādību parasti ir trauksmaināki. Dažkārt bērniem, kuriem ir izteikta trauksmainība, ir grūtības atdalīt savas emocijas no realitātes. Pierādīts, ka uzvedības un emocionālo problēmu pamatā ir traucēta emocionālā regulācija. Ikdienas situācijas var būt izaicinājums trauksmainam bērnam.

Pētījums par bērnu emociju regulāciju norāda, ka augsta baiļu emocionalitāte un zema spēja regulēt bailes prognozē internalizētās uzvedības problēmas (bērns kļūst trauksmains/nomākts, noslēdzas sevī un sūdzas par fiziskās veselības traucējumiem, piemēram, sāpēm, reiboņiem, gremošanas traucējumiem u. c.), bet augsta dusmu emocionalitāte un zema spēja regulēt pozitīvas emocijas prognozē eksternalizētās uzvedības problēmas (bērns izturas izaicinoši, nesavaldīgi, impulsīvi un pārāk aktīvi), skaidro B. Kalnciema.