Kādreizējās alus darītavas ziedu laiki

Teodora Lodinga pirms 150 gadiem dibināts uzņēmums Bauskā

Bauskas vecpilsētā starp Rīgas ielu un Mēmeles upi plešas visai kolorītas apbūves kvartāls ar daudzām pašlaik neizmantotām dažādu lielumu ēkām. Augstie dūmeņi jau sen vairs nekūp, bet iespaidīgo izmēru būves joprojām liecina par kādreizējo godību. Īpaši romantiski kādreizējā fabrika izskatās gan no upes pretējā krasta, gan no Mēmeles tilta, atspoguļojoties upes rāmajā plūdumā.

Vairākumam baušķenieku nav noslēpums, ka tā ir bijusī Lodiņa (Lodinga) alus fabrika, bet par tās kādreizējiem ziedu laikiem un īpašniekiem zina tikai retais.


Savā nozarē vadoša ražotne Kurzemes guberņā
Vācu tautības uzņēmējs Teodors Lodings (Theodor Johann Lohding) Bauskā bija ienācējs, viņš dzimis Dobelē 1841. gadā. Pastāv versija, ka viņa senčos bijuši pārvācojušies latvieši, bet tas drīzāk ir izdomājums, jo tam nav dokumentāla apstiprinājuma.

1873. gadā T. Lodings Bauskā no ebreju uzņēmēja Judeloviča iegādājies nelielo «Zelchert» alus brūzi. Turpmāk tā nosaukums bija Teodora Lodinga alus darītava. Jaunais īpašnieks šo uzņēmumu paplašināja un modernizēja, izveidojot to par vienu no trim lielākajiem Bauskas rūpniecības uzņēmumiem, un kādu laiku tas pēc saražotās produkcijas apjoma bija savas nozares vadošais uzņēmums visā Kurzemes guberņā. 19. gadsimta beigās T. Lodinga uzņēmums bija tam laikam ļoti moderna fabrika, kas lielos apjomos ražoja vairākas alus šķirnes, ko varēja iegādāties gan mucās, gan iepildītu stikla pudelēs.

20. gadsimta sākumā šīs alus fabrikas veikali un preču noliktavas bijušas Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Pasvalē un Panevēžā. Gatavās produkcijas transportēšanai izmantoja gan zirgvilkmes ratus, gan liellaivas, ar kurām miestiņu nogādāja līdz Jelgavai. Iespējams, ka to no Jelgavas tālāk veda arī ar dzelzceļa transportu.

1910. gadā, kad nomira Teodors, uzņēmuma vadību pārņēma viņa vecākais dēls Bruno (Bruno Adolph Lohding). Viņš alus fabriku vadīja līdz ģimenes repatriācijai uz Vāciju 1939. gada rudenī. Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara laikā no 1915. gada līdz 1920. gadam alus ražošana bija pārtraukta. Bruno Lohdings 1918. gada novembrī tika ievēlēts Bauskas pilsētas pagaidu domē, bet Bermonta avantūras laikā 1919. gadā tika iecelts Bauskas pilsētas galvas amatā, savukārt pēc bermontiešu padzīšanas tika no šī amata atstādināts. 1920. gados viņš aktīvi piedalījās vietējās vācu kopienas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, daudzkārt tika ievēlēts Bauskas pilsētas domē.

Uzņēmuma nosaukums 1920. gados bija «Lodings un biedri», bet 1936. gadā, sekojot tolaik populārajai latviskošanas kampaņas idejai, tika nomainīts pret «Lodiņš un biedri». Uzņēmumam tolaik bija līdzīpašnieki ebreji Boruhs Erlihs un Berelis Vilenčiks. 1930. gados uzņēmumā bija nodarbināti aptuveni 30 strādnieki.