Kafijas pupiņu diriģents

Pērn Ziemassvētkos dāvanā saņēmu maltas kafijas paciņu ar uzrakstu latviešu valodā – tā tapusi «Andrito» kafijas grauzdētavā. Piesaistīja ne tikai paciņas saturs, bet arī tās noformējums gaiši zilā krāsā ar dejojošu latvju zelteni un afroamerikāni. Tā kā vietējos veikalos tādu kafiju nebiju manījusi, protams, interesējos, kur dāvinātāja pie tādas tikusi. «Pasūtīju firmas «Gemoss» internetveikalā,» viņa atbildēja. Tad bija iespēja apmeklēt uzņēmuma «Rīta putni» stiklotajā namiņā kafijas gatavošanas meistarklasi, kuru vadīja neviens cits kā «Andrito» kafijas grauzdētavas dibinātājs un vadītājs Andris Petkēvičs.

Kas zina, varbūt mūzikas pasaule kafijas dēļ ir zaudējusi izcilu diriģentu, jo bērnībā Andris katru dienu mēroja ceļu no Ogres uz mūzikas skolu Rīgā, kur apguva kordiriģēšanu. Taču kafijas pupiņu pasauli viņš «diriģē» izcili. Andris tā spēj ieintriģēt par šī tik populārā dzēriena tapšanas aizkulisēm (man pat šķita, ka viņam nav asinsrites, bet gan kafijrite), ka pirmssvētku noskaņās aicināju viņu uz sarunu.

Kādas ir jūsu pirmās atmiņas saistībā ar kafiju?
– Esmu diezgan «sens», dzimis vēl padomju laikos, un manas pirmās atmiņas ar kafiju saistās jau no agras bērnības. Tolaik kafija bija īpaša lieta, to visvairāk izjuta mani vecāki, tā bija eksotika, piemēram, šķīstošā kafija no Indijas vai zaļās kafijas pupiņas no Vjetnamas vai Kubas. Atceros, ka bērnībā dzērām kafijas dzērienus, kas bija iesaiņoti kartona kastītēs, ar nosaukumu «Draudzība» un citiem līdzīgiem nosaukumiem. Iesaiņojumā bija dabiska grauzdēta kafija, kas sajaukta ar grauzdētiem graudiem. Vēlāk nevar teikt, ka man ir kādi īpaši stāsti vai atmiņas, bet, kad sāku pievērsties kafijas nozarei caur daudz un dažādiem darbiem, tā manā dzīvē ienāca pilnīgi citā laikā un citā kvalitātē, un pie tā es arī turos.

Kā nonācāt līdz savai kafijas grauzdētavai?
– Šogad «Andrito» kafijas grauzdētava atzīmē 11. pastāvēšanas gadu. Dibināta 2010. gadā, tā aktīvu darbību sāka 2011. gadā. Pats līdz grauzdētavai tiku, strādājot kafijas nozarē citos uzņēmumos, tā mani ļoti aizrāva un ieinteresēja. Jāpiemetina gan, ka pirms gadiem 13 – 15 informācijas iegūšanas, apmaiņas un dažnedažādu gan vietējā, gan starptautiskā mēroga kafijas profesionālu pasākumu bija gaužām maz. Kafijas nozare tolaik sāka jaunu vilni ar mazām grauzdētavām, ar īpašākām kafijām no dažādām mazām saimniecībām, kur kafija tika izcelta jau augstākā kvalitātē, īpašākā raksturā. Tai tika pievērsta uzmanība nevis kā vienkāršam melnam dzērienam, bet gan kā augu valsts produktam, kuram ir ārkārtīgi daudz dažādu un interesantu nianšu. Un tieši grauzdēšana ir tas posms dzēriena tapšanas garajā ceļā, kas piešķir kafijai raksturu. Sākot kafijas grauzdētavas darbību, mūsu uzņēmums nebūt nebija tas, kas atklāja pilnīgi jaunu divriteni, tieši otrādi, mēs piešķīrām savu personīgo skatījumu un pieredzi šim procesam. Pirmām kārtām mēs vēlējāmies šeit, Latvijā, šo dzērienu mīlošiem cilvēkiem sniegt prieku ar tasīti kafijas. Tas arī bija galvenais dzinulis, kāpēc tika dibināta kafijas grauzdētava.