Kļūdu neatzīšana liecina par bailēm

Es labāk par citiem zinu, kā ir pareizi; man vienmēr taisnība; ne mana, bet pārējo vaina – gan jau katram bijusi saskare ar cilvēku, kurš pat nepieļauj domu, ka ar savu rīcību ir nošāvis greizi. Tādu indivīdu mēdz raksturot kā spītīgu, ietiepīgu, egoistisku, paštaisnu un tamlīdzīgi. Vai tā ir, skaidro psiholoģe Līga Šīrona.

Bailes no izraidīšanas
Kur aug kājas pārliecībai par savu neapstrīdamo pareizumu? L. Šīrona norāda, ka tā uzvedas mūsu iekšējais bērns, tātad – dziļākais ego, kam ir sajūta, ka viņš taču nevar kļūdīties, jo zina, ka ir pats labākais šajā pasaulē.

Psiholoģe: «Ļoti sarežģīti un bēdīgi ir tad, ja cilvēki, kas neprot atzīt savas kļūdas, tiek pie varas.»

«Tiem, kuri auguši un mācījušies padomju laika izglītības sistēmā, pārklājas pāri kļūdu, nepilnību meklēšana. Tu varēji labi uzrakstīt diktātu, bet ar sarkanu tika izcelts un pasvītrots vārds, kurā bija kļūda. Mēs tikām trenēti piesieties kļūdām. It kā tās būtu pats briesmīgākais pasaulē, kura ir nepilnīga, un mūsu pienākums ir to labot. Lai es drīkstētu labot citu kļūdas, man pašam jābūt nekļūdīgam. Tas bija raksturīgs tā laika attieksmei pret skolotājiem, un nedomāju, ka mūsdienās kaut kas izteikti mainījies, izņemot alternatīvās mācību iestādes. Bet pedagogs tāpat nedrīkst kļūdīties, nedrīkst lietot alkoholu utt. Jau izglītības sistēmā ir ielikta prasība pēc formātiem un nekļūdīguma. Ik pa brīdim arī sociālajos tīklos pavīd vecāku ieraksti: ai, ai, man skolotāja e-klasē uzrakstīja ar kļūdām.»

Mūsu iekšējam kritiķim ļoti patīk prasīt nekļūdīgumu no citiem. «Dziļākos arhetipos ir vainas sajūta, nepieciešamība būt pieņemtam. Spēcīgākas par labajām lietām ir bailes no atraidījuma, kas slēpjas senatnē. Mūsu psihes zemapziņas slāņi veidojušies, kad cilvēks bija ļoti atkarīgs no cilts, saimes, komūnas, ģimenes, kurā dzīvoja. Pirms vairākiem simtiem, tūkstošiem gadu viens pats viņš eksistēt nevarēja. Ja tu izdarīji ko tādu, kas kaitēja ciltij, tevi izdzina, un tas nozīmēja, ka tu mirsi,» uzsver psiholoģe.

Līdz ar to situācija, kad esam kļūdījušies un kļūda tapusi citu ieraudzīta, paceļ augšā dziļas arhetipiskās bailes: ja kļūda izrādīsies nopietna, mēs nepatiksim un tiksim izraidīti.