Laivotāju zemē ciena plostnieku un ūdensbraucēju tradīcijas

Ceļosim! Iesakām vasaras izbraukumus pa Latviju – šoreiz uz Sēliju un Latgali, kur gaida sakoptas pilsētas, ciemi un viesmīlīgi ļaudis

Vasaras darba braucieni ļāvuši tuvāk iepazīt mūslaiku Sēliju un Latgali – etniskos reģionus ar sakoptām pilsētām un ciemiem, platām šosejām un appļautām ceļmalām, gleznainiem ezeriem, pakalniem un ielejām, kur mīt laipni un viesmīlīgi ļaudis.

Ne tikai visiem zināmās vietas ir glīti uzturētas un dzīvības pilnas, pie ezeriem un upēm ir viesu mājas vai telšu laukumi, uzturētas peldvietas un ugunskura placis, vingrošanas un rotaļu iekārtas, dabas takas un skatu torņi.

Tikai vienu reizi vairāku pilsētu apmeklējumos – Daugavpils, Rēzekne, Krāslava, Preiļi – dzirdēju atrunu par latviešu valodas neprasmi, un arī tā nāca no ukrainietes, kas nesen radusi patvērumu pie mums. Visur ļaudis ir laipni un atvērti, labprāt aprunājas, gan neslēpjot bažas par draudiem no austrumiem, tomēr nepaužot naidīgumu vai agresoru atbalstu. Sēlijas un Latgales sētu saimnieki ar prieku uzņem ikvienu ciemiņu, kas nāk iepazīt un izbaudīt Latvijas austrumu daļas kultūrvēstures mantojumu un tīro dabu.

Lielais plosts atiet!
Vasaras sākumā bija iespēja piedalīties ūdens tūristu saietā «Lielais plosts», ar kuru jau 11 gadus dabas parkā «Daugavas loki» atklāj ūdensbraukšanas sezonu. Rimta slīdēšana pa Daugavas straumi, kuģīša uzrāviens pagriezienā, zaļi daudzkrāsaino koku un dzidri zilo debesu atspulgs Likteņupes spogulī, nerimtīgas putnu dziesmas – ar spilgtiem iespaidiem mājup devās vairāk nekā 100 dalībnieku no Latvijas un Lietuvas.

Desmit gadus sezonu ar braucienu pa Daugavas lokiem sākuši «Jersikas plostnieki» – draugu grupa, kurus vieno braukšana ar plostu vai laivām. Plosta stūrmanis Egils Šileiko stāsta, ka viņa māja Jersikā ir Daugavas krastā, tāpēc būšana uz upes ir ikdiena.

Egila kompānija – Vairis Daugavietis, Ligita Grūberte, Ilona un Dainis Sauskāji, Evija Glušņakova un Egija Šileiko – pirms brauciena iestiprinājās ar uzkodām un «Bauskas alu», apliecinot novadu vienotību.

Līdzīgi atraktīva laivotāju komanda pārstāvēja Lietuvas kaimiņus – šogad tērpušies košos pelīšu kostīmos. Arī tālākie viesi iecienījuši laivošanu pa Daugavu – vecākie komandas dalībnieki te sezonu atklāj desmito gadu. Katru gadu aktīvie ūdens braucēji sagatavo citādu ietērpu, lai vienā stilā izceltos kuplajā pulkā.

Ravēs un novāks
Augšdaugavas novada Naujenes pagasta Slutišķu kempinga «Daugavas lokos» saimnieka Ilmāra Locika vadībā plostnieki un laivotāji pirms izbraukšanas iestādīja katrs savu buļbu jeb kartupeļu vagu. Bumbuļus labai ražai ierušināja vietējie zemkopji ar zirdziņa vilktu arklu. Ilmārs stingri piekodināja, ka katrai komandai vasaras gaitā jābrauc vagu izravēt un aprušināt, lai rudenī novāktu labu ražu.

Kartupeļi jeb buļbas un to ēdieni ir daļa no šīs puses kulinārā mantojuma, stāsta kempinga saimniece Laila Locika. Viņa viesus cienā ar guļbešņīkiem jeb buļbešņīkiem – vārītu kartupeļu plācenīšiem, kas pildīti ar kūpinātu speķi vai štovētiem kāpostiem. Spēcinošā maltīte ļauj noairēt krietnu gabalu pa Daugavas līkumiem, vakarā atpūšoties pie ugunskura, glempinga teltī vai koka mājiņā.

Plostu braucēji iespaidus ar smaidu raksturo tā – sēdi un plūsti! Krāšņie krasti ar koku un krūmu audzēm, rāmā Daugavas straume, daudzbalsu putnu dziesmas un varžu koris ļauj izbaudīt dabas tuvumu. Neaizmirstams bija skats no Vasargelišķu torņa uz Daugavas lokiem un mežiem. Plosta un laivu ceļotāju galapunkts bija atpūtas vieta «Zemenīte» Butišķu pagastā, kur ūdens braucēji iestiprinājās ar plostnieku putru.