Lamāšanās kā katalizators

Valodas piesārņojumi ne tikai turpina eksistēt, bet arī izplatās gluži kā latvāņi

Plašs vārdu krājums cilvēkam sniedz daudz priekšrocību. Protams, sabiedrība nav viendabīgs veidojums. Kāds savu sakāmo prot paust pieklājīgi, balstoties uz faktiem un argumentiem, bet pār cita lūpām nāk tāda verbālo samazgu straume, ka vai ausis vīst klausoties. Šķiet, ka agrāk «mātes» vārdi galvenokārt bija cietumnieku un deklasētu elementu vides sastāvdaļa, tomēr valodas piesārņojumi ne tikai turpina eksistēt, bet arī izplatās gluži kā latvāņi. Piemēram, TV šova «Lauku sēta» sižetos arī sievietes izceļas ar «daiļrunību» un «pī, pī» skan uzkrītoši bieži.

Leksika un sociālā inteliģence
Sistēmfenomoloģiskās psihoterapijas speciāliste Dace Grugule uzskata, ka cilvēks lamājas tad, kad emocionāli netiek ar sevi galā – nevar sakārtot domas un piemeklēt vārdus. Vienlaikus tā var būt aizsargreakcija. Sperot ārā lamas, viņš cenšas parādīt, ka ir neaizskarams, neievainojams.

Dažs necenzētus vārdus varbūt lieto tikai reizēs, kad ir dusmīgs, pārsteigts vai sašutis, cita ikdienas leksikā tie ir tikpat ierasti kā pārējiem «paldies», «lūdzu» un «uz redzēšanos». Pastāv viedoklis, ka rupjības un jēlības kā izteiksmes līdzekli izmanto tie sabiedrības locekļi, kas ir neapmierināti ar sevi un pasauli.

«Man ir pazīstami vairāki bijušie karavīri, kas pabijuši specvienībās, «melnajās beretēs», Afganistānā. Šie sūrie veči jeb «gulbji ar apgrieztiem spārniem» ir izglītoti, saprot būtību, bet nevar iztikt bez lamuvārdiem, jo līdzi pagātnei velkas naids, negācija, paralēli arī alkohols un depresijas. Lamāšanās bieži liecina par zemu izglītības līmeni, šauru vārdu krājumu, ko ietekmē grāmatu nelasīšana. Dzīvojot savā vidē, kas kaut kādā ziņā atšķiras no pārējās, lamuvārdi šādus cilvēkus vieno kā piederības izjūta: tu esi tāds pats kā es, mēs, atšķirībā no smalkajiem esam brīvi, varam atļauties tā runāt. Noteikti šajā pozā ir liela daļa bravūras un protesta. Ar to tīnis it kā paceļ sevi augstāk par līdzaudžiem. Īpaši tas attiecas uz jauniešiem, kam noteiktā dzīves posmā tas liekas stilīgi,» saka D. Grugule.