Ielūkojies valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» filiāles «Iecava» ikdienā

Nereti sabiedrība maldīgi sociālās aprūpes centrus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām uzskata par slēgta tipa iestādēm, kur ieskatīties ir aizliegts. Valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) «Zemgale» direktors Kristaps Keišs laikrakstam atklāj, ka viņi mērķtiecīgi strādājot, lai šos aizspriedumus lauztu. «Bauskas Dzīve» piedāvā lasītājiem ieskatu sociālā aprūpes centra Iecavas filiāles ikdienā.

«Sabiedrībai joprojām nav izpratnes par aprūpes centriem, jo ir daudz stereotipu un aizspriedumu,» atklāj K. Keišs, «mēs to secinām pēc jaunajiem darbiniekiem, kas ierodas strādāt tepat no Iecavas un Bauskas.» Viņš pastāsta, ka liela daļa sabiedrības pat nezina, ka Iecavā atrodas šāds aprūpes centrs, taču, ja zina, tad maldīgi to uzskata par slēgta tipa iestādi, «cietumu» vai pat par «trako māju». «Padomju laikos tā arī bija, kur visus «traucējošos» cilvēkus izslēdza no sabiedrības redzesloka un sūtīja uz aprūpes centriem,» viņš pastāsta, «vēsturiski nosaukumi bija dažādi, piemēram, psihiatriskie pansionāti, un no turienes arī veidojušies šie priekšstati.»

Viņš un kolēģi uzskata, ka viens no viņu pienākumiem ir lauzt šos sabiedrībā valdošos stereotipus, kā arī darīt visu, lai neradītu atstumtības izjūtu pašiem centrā dzīvojošajiem cilvēkiem.

VSAC «Zemgale» filiālē «Iecava» kopumā ir vieta 130 klientiem, pašlaik tajā dzīvo pilngadību sasniegušas personas, kurām ir smaga un ļoti smaga garīga rakstura traucējumi. «Mēs neskatāmies uz šiem cilvēkiem, balstoties uz viņu diagnozi,» stāsta K. Keišs, «arī mūsu darbiniekiem to mācām – neraudzīties uz viņu diagnozi, bet skatīties uz cilvēku.» Aprūpes centrā atrodas dažādi iemītnieki – kāds nevar izdarīt kaut ko, ko pēc mūsu priekšstatiem vajadzētu spēt izdarīt, kāds kļūst agresīvāks.
Aprūpes centrā klienti nonāk no attiecīgās pašvaldības sociālajiem dienestiem, veicot funkcionālo spēju un psihiatrisko novērtēšanu, lai noteiktu atbilstību aprūpei, ko piedāvā centrs. Personas, nonākot aprūpes centrā, ir pilnā valsts apgādībā un var izvēlēties, uz kuru aprūpes centru doties. Latvijā ir četri sociālās aprūpes centri ar kopumā 25 filiālēm, no tiem astoņas filiāles ir aprūpes centram «Zemgale». Nokļūšanu aprūpes centrā organizē Sociālās integrācijas valsts aģentūra, tā saņem dokumentus no pašvaldības sociālā dienesta un pieņem lēmumu. «Mums atnāk tikai lēmums par uzņemšanu,» paskaidro K. Keišs, «mēs sniedzam aprūpes pakalpojumus, paši nevērtējam klienta atbilstību.»

Filiālē «Iecava» pašlaik strādā 72 darbinieki, kuri, kā jau minēts, aprūpē 130 klientus. Pagājušajā gadā filiālē bija 147 vietas klientiem, taču aprūpes centrs «Zemgale» sper intensīvus un drošus soļus vietu samazināšanai, lai centrā nepastāvētu istabiņas, kur dzīvo četri vai pieci iemītnieki, un vislabākajā gadījumā plānots nonākt līdz tam, ka istabiņās uzturas, maksimums, divi cilvēki. «Vai mums gribētos dzīvot kopā ar vēl trim cilvēkiem visu savu dzīvi?» retoriski jautā K. Keišs. Viņš paskaidro, ka vietu samazināšana istabās ir nepieciešama, lai nodrošinātu centra iemītniekiem privātumu un mājīgumu. «Ja istabiņā ir vēl visi pārējie, kur viens grib skatīties televizoru, otrs runāt pa telefonu, trešais gulēt iet deviņos, cits – divpadsmitos, svarīgi visas šīs ikdienas sadzīviskās problēmas pēc iespējas vairāk mazināt,» skaidro K. Keišs. Centra direktors ir lepns, ka gada laikā visā iestādē ir samazinātas vairāk nekā 100 vietas. «Neviens aprūpes centrs tik drošu soli kā mēs nav spēris,» viņš atzīst, «riskējot ar visu – finansējumu, jo «nauda seko klientam».» K. Keišs uzsver, ka, sperot tik drosmīgu soli, lielākā uzmanība ir jāpievērš tam, lai nekristos pakalpojuma kvalitāte un klientam būtu pieejami visi resursi.