Meistarības apliecinājums gadsimtos

Top grāmata par mūzikas instrumentu izgatavotājiem Latvijā

Bauskas novada baznīcas apmeklēja Rakstniecības un mūzikas muzeja esošie un bijušie darbinieki. Mērķis – apskatīt un iemūžināt fotogrāfijās ērģeles, par kuru meistariem top grāmata «Mūzikas instrumentu būvētāji un meistari Latvijā».

Iniciatīvas autors ir mūzikas vēstures pētnieks Elmārs Zemovičs, kurš jau sarakstījis četras grāmatas un labu laiku vācis materiālus piektajai. Grāmata būs izdota gan drukātā, gan digitālā formātā, un uzskates materiāliem nepieciešamas fotogrāfijas, kuras uzņem Jānis Porietis. Tāpēc grupa speciālistu 9. augustā ieradās Bauskas novadā.

Personību kompānija
Kompānijā gan fotogrāfs, gan citi ir saistīti ar vēsturi un mūzikas pasauli. E. Zemovičs ir personība, kas savulaik Raiņa literatūras un mākslas muzejā izveidoja mūzikas nodaļu un to vadīja. Tagad muzejs saucas Rakstniecības un mūzikas muzejs. Pats pazīstams mūziķis un mūzikas mācību iestāžu pasniedzējs.

Grupā bija Arta Mende, Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuves vadītāja. Kopā ar viņu ieradies Māris Visendorfs – muzeja mūzikas instrumentu krājuma glabātājs. Vēl viens dalībnieks Alvis Melbārdis, kādreizējais mūzikas nodaļas darbinieks, tagad ērģeļu restaurators – īsts sava amata meistars.

Un vēl visu grupas dalībnieku slavētais Jānis Porietis – fotogrāfs un mūziķis, Nacionālā simfoniskā orķestra pirmā trompete. Tomēr tagad pirmajā vietā viņam fotografēšana – ar Covid pandēmiju koncerti apstājās, bet nodarbi vajadzēja. Tagad viņš no dažādiem skatpunktiem iemūžināja ērģeles, izmantojot arī dronu.

Jaunas stabules
Pirmais pieturas punkts bija Bārbeles evaņģēliski luteriskā baznīca. Braucēji atzina, ka esot bijuši apmierināti gan ar baznīcas apmeklējumu, gan ar to, ka nav bijis jāsēž Rīgas šosejas sastrēgumos.

Bauskas Vissvētākā Sakramenta Romas katoļu baznīcā viesus sagaidīja seminārists Armands Smiltiņš, kurš ne tikai izrādīja telpas un pastāstīja par baznīcas vēsturi, bet arī uzspēlēja ērģeles. E. Zemovičs atzina, ka baznīca ir maza, bet ļoti omulīga.

Nākamais pieturas punkts jau bija pie pašas Lietuvas robežas – 1866. gadā uzceltā Brunavas pagasta Budbergas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca, kur sagaidīja draudzes vecākais Māris Kovals. A. Mende atcerējās, ka bijusi baznīcā pirms vairākiem gadiem, un ļoti slavēja par paveikto – gan vides sakārtošanā, gan arī baznīcas telpās paveikto. Par ērģelēm M. Kovals pastāstīja, ka kara laikā ērģeļu stabules izmētātas pa malu malām un baznīca cietusi arī apšaudēs. Nesen ērģeles atjaunotas, un dažas stabules ir jaunas, jo ne visas atrastas.