«Nav interesanti dzīvot, ja neko neproti»

Pašlaik, salīdzinot ar iepriekšējo paaudžu bērnības laika iespējām, nopērkamas daudz un dažādas rotaļlietas. Tomēr rūpnieciski ražotās, kas vienādas ir daudziem, daudziem pasaulē, ne vienmēr kļūst tuvas bērnu dvēselei. Tām nereti pietrūkst cilvēciska siltuma un individuāla «rakstura». Tomēr ir pieejamas arī tādas mīļmantas, kuras nav nevienam citam un kurās ielikts sirds un roku siltums un labas domas. Bauskas novada Vecumnieku pagasta Misā rotaļlietas tamborē Evija Dumbre.

Miseniece 20 gadus veltījusi darbam Iecavas pastā, pašlaik pēc četru gadu pārtraukuma atkal ir atgriezusies un jau gadu un četrus mēnešus strādā savā vecajā darbavietā.
Evija ar rokdarbiem aizrāvusies kopš bērnības. Vecāmāte Emīlija Matulēviča bijusi liela rokdarbniece – viņa adīja, tamborēja un mezgloja. Evija desmit gados sākusi ar mezglošanu, šajā tehnikā izgatavojot pūci un par to saņemot godarakstu. Pēc tam pievērsusies adīšanai, ja ko nesapratusi, jautājusi vecmāmiņai. Vispirms tapušas šalles, zeķes. Kad vēlāk pašai bija bērni – Ina, Edgars, Oskars, Arta, Kristaps –, visi apadīti, arī pašlaik. Senāk daudz adījusi džemperus. Nesen tapušas arī čības un zeķes mežģīņrakstā dejotājiem, cepurītes mazmeitiņām un vīramātei.

Tieši rotaļlietām pievērsusies 2019. gadā, kad piedzima mazmeitiņa Alise. Viņai arī ticis visvairāk mantiņu, sākumā katru mēnesi pa kādai. Pašlaik jaunajai dāmai maijā būs trīs gadi, rotaļlietu tādējādi savācies daudz, tomēr gultā tās visas noteikti jāņem līdzi pirms miega, stāsta rokdarbniece. Īpašu uzmanību esot izpelnījusies pele Zuze, miega suns ar mici un cālis. Mīļmantiņas rokdarbniece pārsvarā tamborē, savukārt, piemēram, kleitiņas vai kādus citus elementus ada. Vīrs izgatavojis brilles dažām rotaļlietām. Acis, deguni, skropstas darinājumiem tiekot gādāti interneta veikalos.

Pēc darba vakarā fonā skanot televizors, un top rotaļlietas, lielāka mantiņa prasa vidēji trīs vakarus, cita kādas piecas stundas. Tapusi arī zaķu meitene mazmeitiņai Sofijai. Vasarā, kad dārza darbi, rokdarbiem sanākot maz laika, tomēr «katru dienu vajag paņemt rokās tamborējumu». Idejas tiekot meklētas un atrastas internetā, piemēram, «Pinterestā», kādreiz tikuši pasūtināti rokdarbu žurnāli, joprojām pērkot arī grāmatas par adīšanu un tamborēšanu. «No interneta izprintēju, speciāli tam iegādāts printeris, pašlaik gan slikti, jo beidzās krāsas, melnbalti tā neizskatās, kā vajag. Saglabāju darbu aprakstus, piegrieztnes, salieku tās mapēs, pašlaik jau ir piecas pilnas mapes. Pati savus darbus gan tur neizlieku,» stāsta Evija.

Meita Ina sekojot mammas pēdās. Kad gaidījusi meitiņu, pievērsusies rokdarbiem, tapa džemperi, zeķītes. Kad Ina tamborējot, mazā meitiņa stāvot un gaidot, kad būs gatavs. Tādējādi darbu var pabeigt, kad Alise guļ, citādi viņai var savajadzēties arī pasūtītās lietas.

«Pašlaik arī meita tamborē rotaļlietas,» stāsta Evija, rādot groziņu ar Inas izpildītiem specpasūtījumiem veikalam. Tur ir ne tikai Vinnijs Pūks, bet arī neliela izmēra multfilmu varoņi, kas kalpos kā atslēgu piekariņi. Ir Minjona bumba, Amonguss, Lalafanfans un citi. Meita prasot mammai padomus, citreiz abas katru dienu «WhatsApp» sazvanoties, apmainoties idejām, rādot darbiņus. Pašlaik Ina tamborējot pasūtītu konkrētas sugas baltu suni, kam piegrieztni pirkusi internetā. Mazā Alise arī ņemot tamboradatu un mēģinot ko darināt, tāpēc, visticamāk, rokdarbu «gēns» dzimtā noteikti turpināsies.