Neveselīgs dzīvesveids – katram trešajam

Trešdaļa sabiedrības uzskata pastaigas par pietiekamu izkustēšanos, taču ar to ir par maz

Samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri savu veselību vērtē kā labu, tā secināts «Mana Aptieka&Apotheka Veselības indekss» pētījumā. Lai arī lielākā daļa sabiedrības uzskata, ka ikdienā ievēro veselīgu dzīvesveidu, aizvien liela daļa iedzīvotāju joprojām neveic regulāras fiziskās aktivitātes, arī kaitīgo ieradumu cilvēkiem netrūkst. Tomēr ir arī pozitīva tendence – sabiedrība arvien vairāk uzticas un novērtē farmaceitus.

71% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka preventīvi rūpējas par savu veselību, turklāt tikai 15% no šiem cilvēkiem to dara regulāri. 24% aptaujāto atzinuši, ka par veselību nerūpējas vispār. Tas nozīmē, ka katrs trešais iedzīvotājs dzīvo neveselīgu dzīvesveidu. «Tendence – netiek pietiekami laika un rūpju veltīts savai veselībai, un par preventīvu uzskata ģimenes ārsta apmeklējuma vizīti reizi gadā, asins analīžu nodošanu vienu reizi vairāku gadu laikā. Pētījums rāda, ka 35% savu dzīvesveidu vērtē kā neveselīgu. Tas ir satraucošs rādītājs, turklāt to cilvēku skaits, kuri savu dzīvesveidu vērtē kā veselīgu, ar katru gadu samazinās. Sievietes savu dzīvesveidu vērtē kā veselīgāku, vīrieši – kā mazāk veselīgu. Kopējā situācija gan uzlabojas, piemēram, 2016. gadā veselīgais vērtējums bija 53%, šobrīd – 63%, tomēr arī tas joprojām ir par maz,» stāsta aptieku tīkla «Apotheka» izpilddirektors Māris Lūks.

Ceturtdaļa nesporto vispār
Pētījumā secināts, ka tikai trešā daļa iedzīvotāju pietiekami daudz nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm. «Bažas rada salīdzinājums ar 2018. gadu, kad fiziskās aktivitātes veica 45% iedzīvotāju, šogad – vien 35%. Kritums – par 10%.

24% vispār neveic fiziskās aktivitātes. Tas nozīmē, ka daudz cilvēku ir mājās dīvānā sēdētāji.

Ko nozīmē fiziskās aktivitātes? Ir augstas slodzes aktivitātes, kas jāveic vienā apjomā, un zemas slodzes ikdienišķās aktivitātes, kas jāveic citā apjomā. Ļoti bieži cilvēkiem šie termini jūk. Piemēram, 39% sabiedrības uzskata, ka pastaigāties ir pietiekami, bet ārsti nedēļā rekomendē vismaz līdz 150 minūtēm augstas aerobās slodzes fiziskās aktivitātes,» norāda M. Lūks.

Vienlaikus pētījumā atklājusies arī kāda pozitīva tendence – veselīgie ieradumi. 52% cilvēku nesmēķē un izvairās no piesmēķētas vides, 50% ārstēšanās gadījumā lieto visus ārsta izrakstītos medikamentus, 48% dzer pietiekami daudz ūdens, 44% ierobežo cukura patēriņu, 42% cenšas ēst veselīgi, 37% ierobežo sāls patēriņu un 32% lieto uztura bagātinātājus. Sliktā tendence – mazāk nekā puse iedzīvotāju, 47% aptaujāto, velta pietiekami daudz laika miegam un guļ vismaz septiņas stundas. Lai arī veselīgu ieradumu ir vairāk, joprojām nav sasniegts līmenis, lai varētu teikt, ka sabiedrība ir veselīga. «Starptautiskos pētījumos Latvijas sabiedrība atpaliek no starptautiskām normām par 10, 15 un pat 20%,» stāsta M. Lūks. Vīriešiem kaitīgo ieradumu ir daudz vairāk nekā sievietēm, un vīrieši arī daudz mazāk domā par preventīvo profilaksi un to, kā būt veselam.