No vaļasprieka līdz mūža profesijai

Juris Kazāks Bauskā atzīmējis 65. dzimšanas dienu

Jubilāra dzimtā vieta ir Mežotnes pagasts, bērnība un jaunības gadi aizritējuši toreizējā kolhoza «Sarkanais strēlnieks» teritorijā, bet pēdējos teju 40 gadus ir baušķenieks.

Bērnībā – darbs un svētki
Juris uzaudzis kuplā saimē kopā ar pieciem brāļiem un māsu, bijis jaunākais septiņu bērnu ģimenē. Abi vecāki gājuši kolhoza darbos, tāpēc mājās visvairāk bijis vecmāmiņas pieskatīts un audzināts. Mamma kolhozā strādājusi par piena savācēju no kolhoznieku piemājas saimniecībām. Kā jau tolaik bija ierasts, arī Juris kopš mazām dienām devies līdzi mammai zirga pajūgā un palīdzējis celt ratos piena kannas. Neizpalika arī citi darbi – kūtī mēsli bija jātīra, un zeme jārok. Interesanta sakritība – arī tagad jubilārs strādā par piena vedēju, tikai viņa «pajūgs» ir jaudīgs divu cisternu «Volvo» automobilis.

Nebijis jau tā, ka tikai darbs, bija arī izpriecas. «Kad tiku pie braukšanas ar velosipēdu – tie bija svētki. Vecākie brāļi strādāja par šoferiem un deva pabraukt gan ar mašīnu, gan motociklu – tie atkal bija svētki. Mašīnas stūri sāku grozīt, vēl brālim klēpī sēžot. Šofera darbs ir mans hobijs kopš bērnības un nodarbošanās visam mūžam,» atklāj jubilārs.

Kad Jurim bija trīs gadi, tēvs lielajai saimei uzbūvējis māju. Tā atradās pavisam netālu no Bērzu skolas, kas bija izvietota bijušajā muižas kungu mājā. «Toreiz malku krāšņu kurināšanai nesa paši skolēni. Skolā bija viena zāle, kura kalpoja gan sportam, gan skolas kopējiem pasākumiem. Vakaros bieži laiku pavadīju sporta laukumā, spēlējām futbolu un basketbolu. Bet «Pastarkalniņā» līdzās sporta laukumam bija ziemas prieki – ar slēpēm, braucieni ar ragaviņām un šļūkšana uz dibeniem,» atceras Juris. Pēdējo pamatskolas klasi pabeidzis Pilsrundāles skolā, kas tajā laikā atradās Rundāles pilī.

Pieprasīta profesija
Pēc astoņgadīgās skolas beigšanas izvēle izglītošanās turpināšanai bijusi visai skaidra – mehanizatora un šofera profesija. Juris iestājās Mežotnes lauku profesionāli tehniskajā skolā, kas bija tikko kā atvērta. Jau skolā topošais mehanizators izcēlies ar auto vadīšanas prasmēm; otrajā kursā piedalījies Latvijas mēroga profesionālo skolu audzēkņu sacensībās veiklības braucienos ar smagajiem auto un ieguvis trešo vietu. Vienlaikus ar mācībām profesionālās izglītības skolā mācījies Bauskas vakara vidusskolā.

Vidusskolas pēdējās klases pabeigšana par gadu attālinājusi iesaukšanu obligātajā kara dienestā, līdz ar to līdz mobilizācijai armijā Juris jau bija ieguvis pusotra gada pieredzi šofera darbā. «Šoferi ar stāžu armijā bija ļoti vajadzīgi; padomju armijas vadība īpaši augstu vērtēja šoferus no Latvijas un Lietuvas. Ģenerāļus vieglajos auto visbiežāk vizināja tieši baltieši. Iespējams, ka profesijas dēļ man paveicās, ka varēju dienēt Rīgā, tiku pie smagajām mašīnām.»