Novecot nav laika

Biruta Āboltiņa Vecumniekos nosvinējusi 65 gadu jubileju

Kad vietējiem taujā pēc Birutas Āboltiņas, kura dzīvo vienā no Vecumnieku centra ieliņām, daudzi rausta plecus. Izrādās, ciematniekiem viņa vairāk zināma meitas uzvārdā un vecākās paaudzes ļaudis nereti viņu piemin un uzrunā par Priedīšu Birutu. Kas zina, kāpēc tā iegājies, smej jubilāre un atklāj, ka par Āboltiņu godājama vairākus gadu desmitus, šovasar jūnijā abi ar Jāni svinējuši laulības 40. gadskārtu.

Ķēriens uz šūšanu
Priedīšu ģimene no Daugaviešu ciema Birzgales pagastā, toreizējā Ogres rajonā, uz Vecumniekiem pārcēlās, kad Birutai bija septiņi gadi. Sākusi skolas gaitas, pabeigusi deviņas klases un aizgājusi mācīties uz Rīgas 6. tehnisko skolu par šuvēju. Ieguvusi arodu, atgriezās Vecumniekos un sāka strādāt Bauskas rajona sadzīves pakalpojumu kombinātā. Toreiz šūšanas ateljē bija Rīgas ielā 34, kur tagad darbojas picērija. Turpat strādājušas arī frizieres, no Bauskas braucis fotogrāfs.

«Bijām četras šuvējas: manas mammas māsa Dzidra Traukmane, Smaida Dūmiņa, Rasma Zariņa no Beibežiem un es, jauniņā. Darinājām apģērbu sievietēm,» atklāj Biruta, «no kolēģēm daudz iemācījos, taču jau pirms skolas biju labi sagatavota. Tante mums uz visiem svētkiem šuva jaunas kleitas, un vajadzēja palīdzēt. Viņa redzēja, ka man padodas, un uzticēja vienkāršākos darbiņus. Tajos laikos veikalā bija grūti ko nopirkt, tāpēc, ja gribējās pucēties, vajadzēja rīkoties ar šķērēm, adatu un diegu. Mūsu dzimtas sievietēm uz to ir ķēriens, arī vecāmāte bija šuvēja.»

Kad 20 gadu vecumā pieteicies bērniņš, meklējusi darbu, ko var apvienot ar dēla audzināšanu. Sarkanajā skolā dalījusi bērniem pusdienas, ēdienu lielos katlos piegādāja no Baltās skolas virtuves, 80. gadu sākumā iekārtojusies darbā Baldones sanatorijā par vannotāju – gatavojusi sērūdens, radona, skuju ārstnieciskās vannas dziednīcas apmeklētājiem no visas Padomju savienības. Vēlāk strādājusi Vecumnieku dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas tehniskās kontroles daļā, pirms pensijas – par pārdevēju Rīgas lielveikalā. Darbu pārtraukusi pirms laika, jo vajadzēja kopt vīramāti, arī Birutas mammai saasinājās veselības problēmas, un nācās par viņu rūpēties.

Tagad Biruta atzīst, ka šūšanas arods ir noderīgs visos laikos, bet citi darbi darīti apstākļu, nevis aicinājuma dēļ.