Dodot zvērestu, prokurori sniedz solījumu būt godīgi, taisnīgi un uzticīgi Latvijas Republikai un prokurora pienākumus veikt saskaņā ar Satversmi un likumiem. «Esiet drosmīga, izlēmīga, lai jūsu pieņemtie lēmumi allaž ir taisnīgi un tiesiski!» savu novēlējumu jaunajai prokurorei izteica Juris Stukāns.
Latvijā, lai iegūtu jurista profesiju, 2021. gadā tika ieviests valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens, kuru organizēja Tieslietu ministrija. Kopējais studējošo skaits, kas kārtoja eksāmenu, bija 130, un no šo studentu skaita minēto ksāmenu nokārtoja 33% jeb 43 studenti, tostarp P. Koklevska.
Lai kļūtu par prokuroru, nepieciešams saņemt prokurora atestācijas komisijas lēmumu par pretendenta atbilstību prokurora amata kandidāta statusam, izpildīt stažēšanās programmu četru mēnešu laikā, kuros prokurora amata kandidāts apgūst prokurora darbu un amata pienākumus. Ja tas izdarīts, tad jākārto prokurora kvalifikācijas eksāmens, kā arī pēc tā jāsaņem prokuroru atestācijas komisijas atzinums par atbilstību. Pēc tam jādod prokurora zvērests, un ar to dienu var sākt pildīt amata pienākumus.
Lai kļūtu par prokuroru, jānoliek divi eksāmeni. Pirmais ir atlases eksāmens. Kas to nokārto, dodas stažēties uz vairākiem mēnešiem, «Bauskas Dzīvei» kārtību skaidro Austrumzemgales prokuratūras virsprokurors Zintis Mickevičs. Tiekot pieprasīta informācija arī no drošības iestādēm, izlemj jautājumu par to, vai šis kandidāts, kas ir veiksmīgi stažējies, nokārtojis eksāmenu un gan pēc personiskajām, gan profesionālajām īpašībām atbilst prokurora amatam, ir ieceļams prokurora amatā. Tad ģenerālprokurors vēl izskata visu dokumentu kopumu un pieņem lēmumu, vai personu iecelt vai neiecelt amatā. «Konkrēti šajā gadījumā ģenerālprokurors pieņēma lēmumu Koklevskas kundzi iecelt amatā, jo viņa visus pārbaudījumus nokārtoja ļoti veiksmīgi. Pat jāpiebilst, ka pirmais pārbaudījums saskaņā ar prokuratūras iekšējiem normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz vispārējo atlasi, viņai nebija jākārto, jo P. Koklevska bija starp tiem studentiem, kas pagājušajā vasarā nokārtoja vienoto jurista eksāmenu. Tādu bija maz. Viņa arī nepilnus četrus mēnešus no 28. oktobra stažējās Bauskā. Pēc programmas četru mēnešu laikā jāpagūst gan nokārtot eksāmenu, gan stažēties. Paula Koklevska ir iekļāvusies ātrāk,» stāsta Z. Mickevičs.
Uz jautājumu, kad stāsies amatā, virsprokurors atbild – kā ģenerālprokurors izdod pavēli un pieņem zvērestu, to paraksta amata kandidāts, tā ir iecelts amatā, proti, šajā gadījumā no 22. februāra.
«Austumzemgales prokuratūrā Bauskā pašlaik ir aizpildītas visas vakances – ir seši prokurori. Austrumzemgales prokuratūrā ietilpst Bauskas, Ogres, Aizkraukles un Jēkabpils reģions. Pēc štatiem ir 23 prokurori visās šajās vietās kopā – seši Bauskā, seši Ogrē, seši Jēkabpilī un pieci Aizkrauklē. Bauskā ir virsprokurors, ir divas vietnieces – vienai darbavieta ir Ogrē, otrai – Jēkabpilī,» informē virsprokurors.
Jaunā darbiniece uz darbu Bauskā braucot no Valles. Z. Mickevičs skaidro: «Stažējoties viņa iepazinās ar visu kategoriju lietām, ar ko nākas saskarties, strādājot Austrumzemgales prokuratūrā, tas ir – rajona līmeņa prokuratūrā, jo tagad pēc Kriminālprocesa likuma izmaiņām ar 1. janvāri rajona līmeņa prokuratūra izmeklē visus Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus. Līdz tam bija tā, ka atsevišķus, kas ir sevišķi smagi, izmeklēja apgabala prokuratūra. Pēc reformas apgabala prokuratūra ir kā uzraugošā, amatu augstāk, un visu izmeklē rajonā. Bauskā strādāju kopš 2002. gada – lidmašīnu katastrofa mums nav bijusi, dzelzceļa katastrofa nav bijusi, terorisma akti nav bijuši, vairāk mums ir zādzības, miesas bojājumi, dzimumnoziegumi, slepkavības, nodarījumi pret dabu – cērt mežus, piesārņo vidi. Ar visām šīm lietām jaunā darbiniece ir iepazinusies, saprot to izmeklēšanas taktiku. Protams, sākotnēji, kamēr cilvēks iestrādājas, tiek dotas lietas, kuras nav īpaši sarežģītas.»
Ja iepriekš bija pieci prokurori un tagad seši, tad viennozīmīgi slodze mainās. Tā kā prokuroru vairāk, tad var vairāk laika veltīt vienas lietas izmeklēšanas uzraudzībai, vairāk laika atliek sadarboties ar konkrēto policijas darbinieku, lai pēc iespējas ātrāk, efektīvāk izmeklētu lietu, uzsver Z. Mickevičs.
«Bauskā sāk no 800 līdz pat tūkstoš kriminālprocesu gadā. Ir bijis arī virs tūkstoša, ir bijuši 700, tuvu pie 800. Austrumzemgales prokuratūras Bauskā uzraudzībā 2021. gadā izmeklēšanas iestādes sākušas 709 kriminālprocesus. Kopā visās četrās struktūrvienībās – 2225. Pandēmijas ietekmē bijis mazāk noziegumu. Par aptuveni 15% visā valstī krities izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits. Mums vēl parādās klāt tās lietas, ko sāk robežsargi, reģions,» stāsta virsprokurors.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties BauskasDzive.lv abonementu:
"BauskasDzive.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.
Abonē BauskasDzive.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*
*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā BauskasDzive.lv kontā.
Reklāma