Par ko domājam, tam piedodam enerģiju

Patriotismu raksturo gatavība strādāt Latvijas labā arī ikdienā

Novembri mēdzam saukt par patriotu mēnesi. Personības pilnveidošanas centra direktore Indra Melbārde teic – patriotisms nav sarkanbaltsarkanas lentītes piespraušana pie apģērba, to raksturo saimnieka apziņa un gatavība darboties Latvijas labā arī ikdienā.

Kāds, jūsuprāt, kopumā ir Latvijas iedzīvotāju patriotisma līmenis?
– Cilvēki ir dažādi. Savas domas un enerģiju gribas virzīt uz to tautas daļu, kas ir patrioti. Pēdējā laika notikumi izgaismo to, ko iepriekš nojautām, bet «paslaucījām zem tepiķīša». Izrādās, ka līdzās mums ir valstij nelojālie, kas varbūt pat gaida citas armijas ierašanos. Taču svētku laikā nebūtu jāliek akcents uz viņiem, jo tam, par ko domājam, piedodam enerģiju.

Ir cilvēki, kas vēl vairāk patriotismā auguši, neskatoties ne uz ko. Daudz ko no ukraiņiem mācāmies, un šis ir vērtību pārvērtēšanas laiks. Domāšanu taču var fokusēt uz labā vairošanu. Vienlaikus patriotisms zināmā mērā var izpausties reālā rīcībā, lai apturētu nejēdzību pret valsti. Kaut vai aizrādot vai saucot palīgā policiju, valsts drošības iestādes. Esmu novērojusi, ka pēdējos mēnešos Latvijas iedzīvotāji šajā ziņā kļuvuši aktīvāki. Arī pašai nesen nācās aicināt kārtības sargus pārkāpuma dēļ. Policisti ieradās operatīvi, bija laipni, saprotoši, un viss tika korekti atrisināts.

Rīga izceļas ar ievērojamu cittautiešu īpatsvaru. Vai galvaspilsētā jūtat šo ļaužu noskaņojumu, negatīvas tendences?
– Zinu, ka tādas ir, bet pati neesmu Pļavnieku vai Purvciema vidē. Rīgas centrā pretstāvi nejūtu. Krievvalodīgie, ar ko man darīšana, cenšas komunicēt latviski, par politiku nerunājam. Viedokļi var būt dažādi, bet tā bijis arī «miera laikos».

Uzkrītoši vairāk galvaspilsētā parādījušies tūristi studenti no Indijas un Āfrikas. Viņi ir miermīlīgi un korekti.

Pēc Krievijas sāktā kara Ukrainas karogu Rīgā ir ļoti daudz, salīdzinot ar citām mūsu valsts pilsētām un Lietuvu. Rīgas dome sniedz atbalstu ukraiņiem, atvēl viņiem ēkas, populāras ir ukraiņu kafejnīcas. Reizēm šur tur parādās negatīvi uzraksti, kaut kas tiek sabojāts, bet kopumā jūtama labestīga attieksme. Prieks, ka ar to cilvēki dalās sociālajos tīklos. Manuprāt, mums jācenšas pamanīt labo gan pašos, gan līdzcilvēkos.

Kā panākt, lai šeit dzīvojošie citu nāciju pārstāvji cienītu Latviju un tās vērtības?
– Latviešiem jāsāk ar sevi, savu ģimeni, savu darbavietu. Būšu nepopulāra – lielu netaisnību latvieši nodarīja cittautiešiem, kas bija uz barikādēm. Kopā taču cīnījāmies par vienu ideju. Tad parādījās pareizie un nepareizie, savējie un pārējie. Tas bija skarbi un sāpīgi, un, manuprāt, netaisnīgi.

Tagadējos apstākļos jābūt noteiktiem un stingriem, jāievēro likums un jāaudzē pašapziņa, ikdienā pašiem jāciena sava valoda – gan krievu, gan angļu valodas klātbūtnē. Padomju varu slavinošo pieminekļu vairs nav, tiek apspriests obligātais karadienests. Labi, ka valsts, kaut ar lielu nokavēšanos, ir slēgusi oficiālu pieeju Krievijas televīzijas kanāliem.