Pats savas augsnes kaldinātājs

Minerālmēslu cenas jau kopš pagājušā gada rudens pamazām palielinājās, un nu atsevišķi veidi ir vairākkārt dārgāki nekā pērn. Tātad ir īstais laiks vismaz dārza barošanas jomā kļūt neatkarīgiem no ražotāju cenu diktāta un pašiem gatavot augsnes bagātinātājus.

Kam dārzā ir nātres, tie noteikti jau brūvē no tām vircu. Ja arī to nedara, tad zina, ka tā ir vienkārši pagatavojama un labi der siltumnīcas tomātiem un citiem «ēdelīgiem» augiem. Taču vircai ir viena nejauka blakne – tā ellīgi smird. Mazdārziņā pēc laistīšanas smako kā vircas bedrē. Turklāt jāuzmanās, ka netrāpa uz rokām, drēbēm vai apaviem.
Sertificēta permakultūras dizainere Guna Zālamane piedāvā cita veida raudzējumu ar vēl jaudīgāku iedarbību un bez nepatīkamās smakas, turklāt nevajadzēs satraukties arī tiem, kam dārzā nav nātru.

Gunas Zālamanes recepte ir vienkārša un pagatavojama vairākkārt pavasara/vasaras sezonā. Tā arī atšķiras no nātru vircas, kurai derīgas jaunas un neizziedējušas nātres, plūktas apmēram līdz Jāņiem.

Šim raudzējumam der visu veidu zaļumi, kas vien pieejami dārzā. Agrākā pavasarī tajā var likt izravētās nezāles. Jā, arī gārsu, pienenes un vārpatu. Vēlāk tā var būt pļauta zāle ar visdažādāko augu sastāvu. Ņemam zaļajai masai atbilstošu trauku – svarīgi, lai tam var uzlikt vāku. Vajadzētu aizpildīt 2/3 vai 3/4 tilpuma, ne vairāk. Tiktāl līdzīgi kā nātru vircas gatavošana, bet tad sākas atšķirīgais.

Aizejam līdz tuvējai mežmalai, koku audzei vai kādas ūdenstilpes malai un tur paņemam pāris sauju augsnes. Dažādās vietās mīt atšķirīgi mikroorganismi. To var bērt pa tiešo traukā, bet Guna Zālamane to saber zeķē. Un sanāk tāds kā «tējas maisiņš», ko iemērkt raudzējumā. Pieber zaļajai masai pāris sauju cukura, taču der arī ievārījums, piemēram, uz 100 l mucu vajadzēs kādu litru «zaptes».