Pusaudži visvairāk grib izmēģināt ko jaunu kopā ar draugiem

Psihoterapijas speciālista uzskats: tas ir mīts, ka izveidot attiecības ar pusaudzi ir sarežģīti

Pusaudža vecumā ir liels kārdinājums izmēģināt aizliegtās vielas. Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu un pusaudžu psihoterapijas speciālists Nils Sakss Konstantinovs apliecina, ka absolūtais vairākums kādas atkarību izraisošās vielas izmēģina tieši pusaudža gados.

Viņš pieaugušos aicina uz pusaudžiem palūkoties arī kā uz vienu no dotajām iespējām spēt ietekmēt viņu tālāko dzīvi. Šodienas aktuālais un daudzu vecāku prātus satraucošais jautājums par dažādo atkarības izraisošo vielu lietošanu pusaudžu vidū ir risināms, arī ar atbilstošas vides veidošanu, kur fokusā ir attiecības.

Vai šodien ir mainījusies dažādu atkarību izraisošo vielu lietošana starp pusaudžiem?
– Agrāk tas bija vairāk alkohols. Pašlaik populārāka ir marihuānas smēķēšana, kā arī izplatīta ir kļuvusi apdullināšanās ar dažādiem psihofarmakoloģiskajiem medikamentiem. Jāņem vērā, ka pusaudža vecumā cilvēkam arī ir lielākā vēlme ko izmēģināt un darīt to kopā ar draugiem. Pusaudži gandrīz vienmēr, ja lieto kaut ko, dara to kopā ar draugiem. Mēs taču neredzam, ka pusaudzis, ejot no skolas mājās, viens ieietu veikalā pēc šņabīša, lai to viens izdzertu pie televizora. Nē, viņš to darīs ar citiem kopā. Mums nav tik labas statistikas pašlaik par Latviju, bet kopumā Rietumu pasaulē rādītāji par vielu lietošanu starp pusaudžiem strauji samazinās. Starp 1990. un 2020. gadu ir 20% samazinājums pusaudžu alkohola lietošanā, arī smēķēšanas izplatībai starp pusaudžiem ir straujš samazinājums. Viens no iemesliem tam ir dzīvesveida maiņa, daudz vairāk laika tiek pavadīts pie ekrāniem un mazāk laika ārā. Loģiski, ja pusaudzis sēž pie datora, viņš ar draugiem kopā nelieto vielas, bet sazinās virtuāli. Protams, tas atkal ir koks ar diviem galiem, jo tur sākas citas problēmas.

Jūsuprāt, pusaudža vecums ir pats sarežģītākais?
– Tas ir zelta attīstības posms, kurā izšķiras cilvēka tālākā dzīve, un mums to ir iespēja ietekmēt kaut vai ar labu sarunu. Jā, pusaudža posms objektīvi ir visintensīvākais un tāpēc sarežģītākais, jo notiek arī straujas un fundamentālas pārmaiņas ķermenī. Tie ir tik intensīvi procesi kā nevienā citā dzīves periodā! Pusaudzis šajā posmā iegūst pieaugušā cilvēka identitāti. Lielākoties arī visas cilvēka mentālās problēmas, piemēram, šizofrēnija, depresija, ja sākas, tad pārsvarā sākas tieši pusaudža gados. Tāpēc tas ir trausls posms. Tomēr, lai arī daudzi vecāki pusaudža vecumu gaida ar bailēm, absolūti lielākajai pusaudžu daļai šis vecums nav tik vētrains. Liela daļa tam iziet cauri bez īpašiem satricinājumiem, un liela daļa saviem vecākiem nesagādā nekādas problēmas.