Skološanās sistēmu pārmaiņās galvenās aizvien paliek personības
Nejauši pie manis nokļuva neliels albums, kura nosaukums «No Paņemūnes astoņgadīgās skolas laikiem» (1953–1965). Šīs mācību iestādes bijusī skolotāja Helēna Zaborska, dzimusi Broka, sargājusi atmiņas un fiksējusi notikumus.
Mācību iestādes direktors desmit gadus bija Valentīns Zaborskis, Helēnas vīrs. Viņš aktīvi fotografēja, un tā saglabājušās liecības par pagājušā gadsimta otrajā pusē slēgto skolu, kas bija arī mana pirmā izglītošanās vieta.
Kā bija tolaik
Pagājis tik daudz laika, bet atmiņas par pirmo skolu nav zudušas. Ar siltumu sirdī pieminot bijušos skolotājus un visus astoņus mācību gadus, citu savu skolasbiedru rosināta, rakstīju šo apceri.
Salīdzināšana ar mūsdienu izglītošanās sistēmu diezin vai būtu noderīga, jo pārmaiņas sešos gadu desmitos ir milzīgas. Vien sakot, ka es mācījos rakstīt ar tintes spalvaskātu, bet tagad darbojos ar datoru, jaunajai paaudzei šķistu kas netverams. Arī dažādo norišu pretstatīšanai vairs nav īpašas nozīmes, tādēļ uzmanību veltīšu bijušajiem pedagogiem un skolasbiedriem. Savā nu jau cienījamā vecumā esmu atskārtusi, ka svarīgākais ir personība, lai kādā vēstures periodā atrastos. Dzīves pārmaiņas, kas nāk neizbēgamas, centrā tomēr patur, klasiski izsakoties, to pašu – homo sapiens.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
