«Roņi» uz āliņģi dodas pēc sajūtām

Aukstumpeldēšana – īpaša rituāla izbaudīšanai un veselības uzlabošanai

Baušķenieki Salvis Dumbrovskis un Laura Gintere par savu hobiju sauc «roņošanu» jeb ziemas peldēšanu. Ieskatāmies viņu paradumos, sajūtās, dienas pavadot pie upes arī aukstajā gadalaikā.

Peld visu gadu
Salvis Dumbrovskis atklāj, ka visu mūžu viņš dzīvo pie upes, tāpēc nevarējis garām palaist iespēju upi izmantot. «Rudenī upe beidz savu vasaras burvību, viss kļūst pelēks, upe izskatās duļķaina, iepriekš neredzēju motivāciju pēc vasaras peldes «palikt upē» arī rudenī, taču vienmēr esmu to gribējis. Pirms 15 gadiem pirmo reizi «paliku upē» arī rudenī, visu vasaru, rudeni gāju peldēt katru otro dienu un pieradu tā, ka turpināju arī ziemā,» saka S. Dumbrovskis, «lielākas laimes nav.»

Salvis ar peldēšanu nodarbojas 15 gadus. Kā viņš apliecina: ««Roņi» nebeidz peldēties nekad. Tā būtu vispareizāk. «Svētdienas ronim» peldes ziemā varētu būt pat bīstamas,» skaidro S. Dumbrovskis.

Salvja dzīvesbiedre Laura Gintere peldēt ziemā sākusi, Salvja pierunāta. «Peldu jau septiņas ziemas. Tajā laikā «Facebook» platformā neviens nebija licis bildes, ka peld arī ziemā. Tagad peldēt ziemā ir moderni, agrāk tas bija jaunums,» teic L. Gintere.

Abi iemīlējuši peldi Mēmelē, bet Salvis «pieņēmis» arī Mūsu.

«Vecīt, varbūt nevajag?»
S. Dumbrovskis atminas vienu no pirmajām peldēšanas reizēm. Toreiz viņš braucis uz peldvietu pie Beku meža, agrāk tur esot bijusi tāda vieta, nostāk no cilvēkiem. «Viens makšķernieks copēja, es piegāju, noliku somu un gaidīju, kad viņš beigs makšķerēt. Vīrs paskatījās uz mani un teica: «Vecīt, varbūt nevajag?» Viņš domāja, ka es vēlos taisīt pašnāvību. Viņš man neticēja par peldi ziemā, kad es ielīdu ūdenī, peldējos, tad viņš uz mani ilgi skatījās,» piedzīvotajā dalās S. Dumbrovskis.

Salvis ir braucis arī uz «roņu» saietu Bābelītes ezerā Rīgā, tur bijušas sacensības.

«Tagad Bauskā ir daudz peldētāju. Āliņģi ziemā gan nav vienkārši uzturēt. Lai ietu peldēt katru otro dienu, ir jāuztur āliņģis,» saka Laura. Salvis papildina, ka šeit ir arī tādi, kas «tikai iemērcas».

Ieteikumi, kā sagatavoties
Salvis un Laura iesaka, kā sagatavoties ziemas peldēm. «Vispirms jāsāk ar to, ka nedrīkst pārtraukt peldēties pēc vasaras beigām. Sevi ir jārūda. Var izmantot ekipējumu – čības, cimdus, halātus, peldkostīmu, dvieli, cepuri, kādu paklājiņu arī vajadzētu. Ja ir cimdi un apavi, ir iespējams ilgāk uzturēties ūdenī. Rokas un kājas salst neatkarīgi no tā, cik ilgi esi «ronis»,» stāsta peldētāji.

Laura Gintere uzskata, ka ik peldētājs meklē savu sajūtu. «Es pieceļos ar apziņu, ka es iešu peldēt, tad arī aizeju. Man tas ir režīms – pāris reizes nedēļā jābūt upē,» teic Laura.

Salvis kādreiz mērījis un salīdzinājis ūdens temperatūru, kad gājis peldēt Mēmelē. «Visur, kur redzu ūdeni, eju peldēties,» apliecina Salvis. Laurai turpretī patīk peldēties viņai zināmās, drošās vietās. Abiem iecienīta vieta ir pie Mēmeles gājēju tilta Bauskā.

««Roņošana» man ļoti palīdz. 12 gadus nebiju slimojis. Ja kaut kādi simptomi parādījās, tad uz vienu dienu. Tagad varu arī karstākā pirtī iet, jo esmu norūdījies,» saka Salvis, «ziemas peldes norūda un ir kā bezmaksas zāles.»

Arī Laura iesaka pamēģināt un uzdrošināties. «Ja esi pretinieks ūdenim, bet gribi skaistu bildi, tad labāk nedari tā. Tas nepierādīs neko,» uzskata L. Gintere.