Sēdēšana  – 21. gadsimta «smēķēšana»

No balsta un kustību sistēmas slimībām reti kurš mirst, taču veselības problēmas parasti saglabājas uz visu atlikušo mūžu

Šodien strādāšu no mājām, uz biroju nebraukšu! Ierušināšos zem pleda dīvānā, nolikšu blakus siltu tējas trauku un cepumus un izdarīšu, kas darāms. Izklausās pat pēc tīri patīkamas darbdienas, vai ne? Pandēmijas laiks ne vienam vien ļāva saprast, ka daudzi no ierastajiem darbiem gluži labi padarāmi arī no mājām. Tomēr jaunajai atklāsmei ir arī mīnusi, turklāt daži no tiem ir visai postoši mūsu veselībai.

Videi ir liela nozīme veselībā
Atzīstot godīgi, reti kurš savus pie datora darāmos darbus vienmēr veic godprātīgi ierīkotā ergonomiski pareizā darba vietā. Un nebūt ne vienmēr padomājam par to, ko mums nodara jauka ierušināšanās dīvānā ar laptopu uz kājām.

«Sēdošs darbs, darbs pie datora birojā, kas aizņem lielāko dienas daļu, ir liels izaicinājums mūsu mugurai. Strādājot savās darbavietās, vairāk vai mazāk ir piedomāts pie darba vietas iekārtojuma, ergonomikas, lai mēs justos ērti, varētu produktīvi veikt savus darba pienākumus, saudzētu savu veselību. Diemžēl pēdējo divu gadu laikā strauji mainījusies situācija un daudzi biroja darbinieki pārgājuši uz attālināto darbu – darbu no mā-jām. Bet vai, strādājot no mājām, mēs atceramies par savas darba vietas iekārtošanas nepieciešamību? Visticamāk, nē. Biežāk dzirdētais – sēžu dīvānā, klēpjdators uz ceļiem, un veicu savus darba pienākumus. Kas tālāk? Nevar saprast, kāpēc parādījušās biežas galvassāpes, saspringusi plecu zona, šad tad parādās roku tirpšana, kādam uzrodas arī sāpes muguras jostas daļā,» saka ergoterapeite Kristīne Tiškus.

«Cilvēki bieži vien neapzinās, ka darba videi ir ļoti liela nozīme mūsu veselībā. Veselība veidojas katru dienu, tāpēc ne tikai fiziskā darbā, bet arī ofisa darbā, darbā no mājām, darbā ar datoru ir būtiska nozīme ergonomikai, apkārtējai videi un paradumiem,» ergoterepeites viedoklim piekrīt arī fizioterapeits Kristaps Ķezberis.