Sīpolu lauks, viens vienīgs sīpolu lauks

Brunavā izaudzēto sīpolu raža laba un cena pieņemama

Ja mēs par sīpoliem runājam gabalos un kilogramos, tad Ilze un Agris Aņūni no Brunavas pagasta zemnieku saimniecības «Lejas AR» – tonnās un hektāros. Pašlaik aktīvi tiek vākta raža, ko teju 30 hektāros izdevies izaudzēt no vairāk nekā 20 tonnām sīksīpoliņu, paredzot, ka tā vidēji būs 15 tonnas no hektāra.

Viesošanās reizē «Bauskas Dzīvei» izdodas apskatīt visu sīpolu novākšanas procesu. Tā nav ikdienišķa pieredze, jo tādus sīpolu liellaukus reti kur redzēsi. Ilze Aņūne teic, ka saimniecību mēdzot dēvēt par lielākajiem sīpolu audzētājiem Latvijā, taču viņai precīzāk šķietot – viena no lielākajām, kuriem sīpoli ir pamatkultūra, bet pārējie dārzeņi tikai neliela piedeva.

Kratīt, grozīt un savākt
Kā tad notiek mehanizēta sīpolu vākšana? Vispirms traktors ar aprīkojumu, kas visai līdzīgs kartupeļu vācējam, sīpolus izceļ un nokrata no liekās zemes, atstājot tos garās vagās turpat uz lauka pagulēt saulītē. Ilze stāsta, ka tā sīpoli var dusēt diezgan ilgi, līdz tie pietiekami apžuvuši un ir pienākusi kārta tos savākt un aiztransportēt uz cehu. Traktoristam jābūt precīzam un vērīgam, jo katra novirzīšanās un arī aprīkojumā iesprūdusī nezāle var beigties ar satraumētiem sīpoliem un ražas zudumiem. Tas arī esot viens no iemesliem, kāpēc lielaudzētāji no viena kilograma sīksīpolu iegūst ievērojami mazāk, nekā tas izdotos mazdārziņu īpašniekiem. Pirmajiem tā attiecība labā gadā būs 1:20, otrajiem pat 1:80.

Te jāiestarpina, ka pirmos sīpolus «Lejas AR» vāc ar rokām. Tie nav vēl tik nobrieduši, tāpēc vārīgi. Ap 30 cilvēku tad rosās pa sīpollauku. Darbinieki jāapmāca un arī jāuzrauga, vai pareizi sīpolus apgriež. Šos fasē kilograma iepakojumos. Kaut darbs pie tiem ir ļoti apjomīgs un dārgs, «Lejas AR» to dara, lai iekustinātu Latvijas sīpolu tirgu un pieprasījumu pēc vietējiem sīpoliem.

Tikai palūkojot vien uz nenorakto vagu lielākajā saimniecības sīpollaukā, kurš izpleties 13 hektāros, Ilze noteic, ka lūk, šajā vietā raža nebūs tā labākā, savukārt tur tālāk sīpoli labi padevušies.

Citā laukā esam liecinieki tam, ka sīpoli tiek atkārtoti izkratīti un vienlaikus apgrozīti, lai sāns, ko lietus iesitis augsnē un kas nedabū apžūt, arī tiek pie saules un silta vēja.

Visbeidzot tajā platības daļā, kur sīpoli jau kādu laiku žuvuši, dodas traktors ar savākšanas aprīkojumu. Un jau atkal pa gabalu šķiet, ka tiek vākti kartupeļi. Pa lenti sīvie dārzeņi nonāk transporta piekabē. Strādnieks steidz vēl izķert kādu iesprukušu akmeni vai bojātos sīpolus.

Agris atzīst, ka vajadzēja 25 gadus, lai tagad var teikt, ka praktiski visa nepieciešamā tehnika ir iegādāta. Jā, saimniecībā ir arī vēsturisks traktors, kuram būtu laiks doties pelnītā atpūtā, bet saimnieks uzsver – visa tehnika, lai cik gadu tai nebūtu, ir labā darba kārtībā.

Šī bija pirmā vieta uz lauka, kur varēja sajust, ar kādu dārzeni tiek strādāts. Līdz tam nedz degunu, nedz arī acis aromāti ne-kņudināja.