Sandra Danosa
Līdz pirmdienai, 23. maijam, ikviens aicināts piedalīties publiskajā apspriešanā, kuras mērķis ir noskaidrot sabiedrības viedokli par biedrības «Skaistkalnes Romas katoļu draudze» iecerēto 20 koku ciršanu pie katoļu baznīcas, labiekārtojot dievnama teritoriju.
Seši teju dižkoki
Iepazīties ar koku ciršanas ieceres materiāliem, kā arī iegūt informāciju par plānotajiem darbiem var Vecumnieku apvienības pārvaldē, Bauskas novada pašvaldības mājaslapā www.bauska.lv, www.vecumnieki.lv, kā arī pie koku ciršanas ierosinātājas – biedrības «Skaistkalnes Romas katoļu draudze» – kontaktpersonas prāvesta Andreja Mediņa.
Aptaujas anketa atrodama pašvaldības mājaslapā bauska.lv, vecumnieki.lv, to var saņemt Vecumnieku apvienības pārvaldē, kā arī Skaistkalnes pagasta nodaļā. Anketā iekļauti divi jautājumi – vai plānoto koku ciršanu atbalsta, daļēji atbalsta vai noraida, kā arī aptaujas aizpildītājam jānorāda, kā, viņaprāt, ieceres izpilde ietekmēs Skaistkalnes Romas katoļu baznīcas kultūrvēsturisko, ainavisko un ekoloģisko vērtību. Anketu var nosūtīt pa pastu Vecumnieku apvienības pārvaldei, pa e-pastu ar elektronisko parakstu, klātienē iesniegt Skaistkalnes pagasta nodaļā un Vecumnieku apvienības pārvaldē.
Sešiem lapotņiem tikai nedaudz pietrūkst, lai tie būtu dižkoki. Dabas aizsardzības pārvaldes ziņojumā norādīts, ka trīs parasto kļavu ar stumbra apkārtmēru 1,3 m augstumā no sakņu kakla 2,36 m, 3,15 m, 3,13 m un trīs parasto liepu ar stumbra apkārtmēru 2,97 m, 2,57 m un 2,45 m Skaistkalnes Romas katoļu baznīcas īpašumā nociršana nav pretrunā ar dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem. Lai koks kļūtu par dižkoku un būtu īpaši aizsargājams, stumbra apkārtmēram jāsasniedz 3,5 metrus.
Savukārt divu papeļu, septiņu parasto kļavu, trīs parasto liepu, vienas liepas ar trīs dažādiem stumbra izmēriem, viena oša likvidēšanai Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums nav nepieciešams, jo koki nav sasnieguši Ministru kabineta noteikumu norādītos izmērus.
Iebilst pret ieceri
Bauskas novada pašvaldības pārstāve Gija Spula atklāja, ka pašlaik Vecumnieku apvienības pārvaldē un Skaistkalnes pagasta pārvaldē nav saņemta neviena aizpildīta anketa. Vietvara cer, ka līdz 23. maijam iedzīvotāju aktivitāte pieaugs, jo sadzīviskās sarunās ir dzirdēts, ka skaistkalnieši ar koku ciršanu nav apmierināti.
Skaistkalnes pagasta nodaļas vadītāja Ineta Skustā paskaidroja, ka baznīcas teritorijā ir noticis gan Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas, gan Latvijas Dendrologu biedrības sertificēta eksperta apsekojums. Vairāki koki – aptuveni seši – ir bīstami, jo ieauguši baznīcas mūros un pamatos. To nociršana esot pašsaprotama, bet pārējiem varētu izkopt vainagus, pārliecināta ir I. Skustā.
«Pašvaldība uzskata, ka vēlme atklāt skatienam Skaistkalnes baznīcas fasādi ir objektīvi saprotama, bet tāpēc nav jāveido kailcirte. Sakrālā laukuma ainavā liela daļa koku ir saglabājami. Tāpēc pašvaldība savu piekrišanu nav devusi. Tagad tas lielā mērā ir atkarīgs no iedzīvotāju viedokļa,» skaidroja Skaistkalnes pagasta vadītāja.
Saskaņā ar dendrologu ieteikumiem, attīstot sakrālā laukuma ziemeļu daļu, ainavu arhitektam jāieplāno kompensējoši koku stādījumi, rūpīgi vērtējot skatu perspektīvas. Baznīca nedrīkst būt tukšumā, tai ir jāiekļaujas ainavā ar kokiem, akcentē I. Skustā.
Nepieredzēts vandalisms
Iedzīvotāju apātija sabiedriskajā apspriešanā, iespējams, saistīta ar līdzšinējo pieredzi, spriež skaistkalniete Ērika: «Tik daudz uztraukumu ar mīļo Skaistkalnes baznīcu pēdējā laikā piedzīvoti, ka tagad jau ir iestājusies vienaldzība. Ir neizmērojama bezpalīdzība, kas iecērt pamatīgas rētas dvēselē. Notiekošo grūti vārdos ietērpt.» Viņa uzsver, ka pašlaik visvairāk sāp sirds par izārdīto baznīcu, kapeņu izvandīšanu – viss, ko paulīniešu tēvi bija izveidojuši, iestādījuši, lolojuši, nu esot izpostīts.
«Tādu vandalismu baznīca vēl nav pieredzējusi. Sponsoru naudai neviens nestāsies pretī, un tas tiek darīts ar bīskapa svēto roku. Cilvēki ir izmisumā, taču šeit nevienā neieklausās,» uzsver vietējā iedzīvotāja.
Ar savu vārdu laikrakstam viedokli paust uzdrošinās retais. Kā paskaidro cita sirma skaistkalniete, ciems ir mazs, un, ja pats jaunieceltais Skaistkalnes dievnama priesteris nevēršas pret kādu oponētāju, tad savs vārds ir bilstams brālim, bērniem, bērnu bērniem – nolīdzināšot līdz ar zemi.
«Esmu gados un daudzus priesterus savā garajā mūžā esmu piedzīvojusi, jo tie te mainīti regulāri, bet tādu šovmeni nebiju sastapusi. Neviens līdz šim nebija uzdrošinājies tā gānīt iepriekšējo. To tikai dzirdi, ka tēvs Jānis visu aizlaidis postā. Padomājiet – baznīcai 330 gadi, bet tēvs Jānis to nolaidis! Vajagot dievnamam siltumu, bet vai kāds to prasīja, pa simtiem gadu neviens nav nosalis! Andrejs Mediņš sludina Skaistkalnes baznīcas atdzimšanu, bet – vai tad tā ir nopostīta, ka tai pēkšņi jāatdzimst?» vaicā skaistkalniete.
Viņa uzsver – ja papīri par koku ciršanu kārtībā, tad iebildumi ir vien cīņa ar vējdzirnavām. Viņasprāt, paust kaut ko ir lieki, jo notiks tā, kā ieceres autors plānojis.
Zāģē naktī
«Vai kāds prasīja atļauju skujeņu nozāģēšanai un izraušanai? Tos skaistkalnieši palīdzēja stādīt, rūpējās un kopa, bet atnāk jauns saimnieks un vīlē nost! Turklāt tik nelāgi izrīkojās – lai mazāks tracis būtu, izdara visu nakts melnumā. Pulksten vienpadsmitos naktī zāģi kauca Skaistkalnes centrā. Ko vecs cilvēks var izdarīt, rausi griezēju ārā no rokām, cīnīsies ar tēviņiem? Ko nogrieza, to mašīnā iekšā, un prom! Ir arī veci koki, iespējams, satrunējuši un bīstami, kas ir jālikvidē, bet es saprotu, ka te negrib nevienu lapotni, lai tikai plika baznīca būtu redzama. Man ir astoņdesmit, kad biju maza meitene, tie koki jau tur bija. Tie devuši pavēni karstajās vasaras dienās, kad ārā procesijas notikušas. Koki ir planētas plaušas, citur ķēdējas klāt, lai saglābtu katru, bet te ar vieglu roku divdesmit gabaliem parakstīts nāves spriedums,» pārdomās dalās skaistkalniete.
Viņa neslēpj, ka ir daudz piekritēju un sekotāju priesterim Mediņam, taču tiem, kuriem tuvi bija paulīniešu tēvi, grūti pieņemt jaunatnācēju. «Pati esmu katoliete, bet, piedodiet man, tur kājas nenesas un prāts ne tik! Kā var sarīkot tirgu pie pašām baznīcas durvīm? Kafejnīcu ierīkojis un sekotājiem «burkānu» sagatavojis – putru pēc dievkalpojuma. Vai tā nav kāda lielummānija – Brukna, Kurmene, Skaistkalne, uz Vecumniekiem brauc, pats sevi tik augstā kārtā iecēlis, grūti prognozēt, kas būs nākamais,» tā skaistkalniete.
Trūkst komunikācijas
Skaistkalnietis Māris Āķis nav regulārs baznīcā gājējs, uz Skaistkalnes dievnamu viņa ceļš ved svētkos trīs reizes gadā. Katru dienu, braucot garām sakrālajai celtnei, viņš ir liecinieks pārmaiņām.
«Vai tas ir pareizi vai nepareizi, ne mums par to spriest. Es pieļauju, ka ir speciālisti, kas visu apsvēruši un izstrādājuši rīcības plānu, un nekas te no zila gaisa nenotiek. Par kokiem jālūko, vai nav bojājumi, kas varētu radīt apdraudējumu. Ja ir speciālistu atzinumi, jāpaļaujas uz tiem. Es vairāk gribētu pievērsties vēsturiskajam aspektam. Uzskatu – ja reiz ir vēsturisks objekts, tad tam arī tādā griezumā ir jāpastāv. Ielikt siltās grīdas, ievilkt ūdensvadu – kad celtni būvēja, tā visa tur nebija, vai tagad vajag modernizēt un pazaudēt vēsturisko unikalitāti?! Cilvēks var ieiet un lūgties aukstā telpā, tāpat kā ļaudis gadu simtiem to darīja un Dieva svētību cerēja saņemt, neskatoties, vai ārā bija plus trīsdesmit vai mīnus trīsdesmit grādi,» prāto M. Āķis.
Viņš uzsver, ka baznīcas misija ir vienot, nevis šķelt. M. Āķis uzskata, ka šoreiz izpalikusi komunikācija ar vietējiem ļaudīm. «Ja ir ieceres par vietu, kas skaistkalniešiem ir svarīga, to būtu labi publiski atklāt, nevis atstāt katra individuālām spekulācijām. Te vajadzēja tautas namā sarīkot sapulci, kur vietējai sabiedrībai savu ideju prezentēt. Nekas tāds nav noticis. Zinu par tūjām, kas naktī raktas ārā, gan jau tur bija kādi apsvērumi, bet skaistkalnieši neizprot, kas notiek. Es pats nejauši no otras puses braucu un skatos, ka no ambulances puses ceļš ir pilnīgi citur pārnests un vecā ceļa vairs nav. Pārmaiņas vietējam cilvēkam ir pārāk straujas. Ne kurš katrs var apskatīties internetā video par klostera atjaunošanas plāniem, kur vizualizēta promenāde, kāpnes un viss pārējais. Iespaidīgi, skaisti, Dievs dod, lai pietiek tam visam līdzekļu!» saka M. Āķis.
«Lai Dievs dod to puzli salikt atpakaļ funkcionējošā stāvoklī, kāds bija! Ja cilvēks atradis sponsoru, lai izdodas! Ja ir atļaujas to darīt, ja baznīcas virsvadība atbalsta un dod savu akceptu tai vīzijai, ko mēs te vairs daudz varam iebilst?!» pauž skaistkalnietis.
Trokšņu vairogs
Skaistkalnietis Kaspars Timulis uzskata – tā kā liela daļa cilvēku ir pieraduši rīkoties ar papīru, publiskā apspriešana elektroniski un iesniegumi ar elektronisko parakstu ir pārāk komplicēts process, lai piedalītos vairākums.
«Nešaubīgi vecākai kundzītei ir internets mājās, kur informāciju izlasīt, pie rokas printeris, lai aptaujas anketu izdrukātu. Sirmgalvis pavisam noteikti prot rīkoties ar internetbanku, un viņam ir saprašana, kā apieties ar elektronisko parakstu,» ironizē K. Timulis, piebilstot – no publikācijas pašvaldības mājaslapā nevar saprast, ka aptaujas anketa kaut kur ir pieejama drukātā veidā. Viņš pats prasīto ir aizpildījis, no savas puses nostāju paudis un drīzumā dokumentu iesniegs. «Zinu, ka vēl kāds būs, bet maz, taču tas ir vairāk kā nekas,» pārliecināts ir K. Timulis.
Viņaprāt, simtgadīgie koki ir nenoliedzama estētiskā vērtība. «Varbūt specāliste no Dabas aizsardzības pārvaldes ar profesionālu aci piefiksēja trupi vai bojājumu trim kokiem, iesakot likvidēšanu, taču pārējie ir pilnīgi veseli. Kurš kokus stādīja? Tie bija draudzes locekļi, viņu vecāki, viņu vecvecāki. Koki kalpo arī kā trokšņu vairogs, jo tepat blakus vijas tranzīta ceļš, furgoni labi dzirdami,» skaidro ciematnieks.
Uzskata par sektu
K. Timulis pieļauj – pārdodot nozāģētos kokus, tiks iegūts papildu finansējums. «Man neskauž, lai pelna cilvēki, bet lai ļauj vietējiem mierīgi dzīvot. Es 40 gadus biznesā nostrādāju Vecrīgā, pārvācos uz Skaistkalni, lai klusi un mierīgi dzīvotu, bet nesanāk.»
Pēc Kaspara domām, Skaistkalnes dievnamu vairs nevarot dēvēt par katoļu baznīcu, vietējie to uzskatot par sektu. Katoļu baznīcas rituāli redzami dievkalpojumos Bauskā vai pie arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča Rīgā, LTV pārraidēs. «Tur jūs noteikti neieraudzīsiet to, kas notiek Skaistkalnē. Katoļu baznīcā parasti nelēkā, neplaukšķina kā jaunās vēsts sektā, nestaigā ar katlu apkārt, aplejot cilvēkus ar ūdeni, neviens nerāpo pa zemi un nemazgā kājas citiem, pēc tam tās bučojot un visu filmējot. Bībelē rakstīts – Jēzus Kristus dzina ārā tirgotājus no baznīcas. Skaistkalnē pretēji – dievnama priekšā izveido tirgus placi. Esmu bijis daudzos dievnamos, bet tādas tradīcijas neesmu manījis nevienā,» sašutumu neslēpj K. Timulis.
Viņš atklāj, ka daudzi skaistkalnieši turpina braukt pie tēva Jāņa, kurš tagad kalpo Cesvaines baznīcā. Ļaudis turp dodas ar kopīgi nolīgtu autobusu un privātajiem auto. «Manuprāt, tēvu Jāni no šejienes izēda. Par kādu dievkalpojumu kvalitāti mēs šeit varam runāt? Ja vajadzētu atskaitīties, kas tajā draudzē ir pašlaik, varētu redzēt, ka vietējo te nav. Mēs rakstīsim oficiālu vēstuli, ievērojot subordināciju. Pirmkārt, adresēsim to Jelgavas katoļu baznīcas vadībai, uzskaitot visus faktus. Iesniegsim informāciju arī augstākajai baznīcas vadībai, lai pasargā mūs no viltus priesteriem,» tā K. Timulis.
Iecerēts atjaunot dzīvu svētvietu
Straujās pārmaiņas Skaistkalnes baznīcā, klostera ēkā un dievnama pakalnā sākās līdz ar draudzes nodošanu priestera Andreja Mediņa pārziņā. Viņš iepriekš uzteikts par labām pārmaiņām Bruknas muižā, agrākā Vecumnieku cietuma īpašumā, Bārbeles skolā, Kurmenes baznīcā un mācītājmājā.
Komentējot skaistkalniešu pausto neapmierinātību ar pašlaik ap dievnamu notiekošo, Andrejs Mediņš «Bauskas Dzīvei» atklāja ieceres svētvietas labiekārtošanā: «Skaistkalnes baznīca pašlaik tiek rekonstruēta, lai atjaunotu svētvietas bazilikas statusu, kas tai bija līdz Otrajam pasaules karam, kad to sabombardēja. Skaistkalne bija pirmā lielā svētvieta Latvijā, Aglona kļuva par baziliku 100 gadus vēlāk. Bīskaps Skaistkalnei paredz lielu nākotni, jo tā ir tuvu Rīgai un starpvalstu ceļiem.
Latvijas bīskapu sinode izstrādājusi lielu attīstības projektu Skaistkalnes baznīcai un 28 ha platībai, kur iekārtot svētvietas laukumu, vietu procesijām, semināriem, rekolekcijām, dievkalpojumiem, konferencēm, līdzīgi kā citos garīgos centros. Pašlaik te nav, kur svētceļniekus pabarot un izmitināt, bet iecerēts iekārtot viesnīcu ar 80 vietām, lai ticīgie varētu te apmesties.
Paulīniešu ordenis te dzīvoja ilgi, bet vajadzēja vairāk darīt, lai svētvieta atdzīvotos. Bīskapi lūdza noņemt veco apaugumu, sakārtot apkārtni, atjaunot baznīcas jumtu, logus un torņus, kas nolaisti gandrīz līdz sabrukšanai. Ar grīdas krāsu bija aizkrāsoti visi kokgriezumi baznīcā, tos atdevām restaurācijai. 20 gadus ar ēkām nekas īsti nebija darīts, tāpēc bīskapi bija spiesti lauzt līgumu ar ordeni un lūdza mani atjaunot Skaistkalnei svētvietas statusu. Tā ir baznīcas subordinācija. Mums jāglābj arhitektūras piemineklis – klosterim pašlaik savilkti saplaisājušie pamati un sienas, sākam koka detaļu un jumta labošanu. Baznīcai tas vēl priekšā, tai pamati izslīdējuši – no jumta lietus ūdeņi tecēja dārzā un šķīdināja mālu, jo nebija noteku.
Paulīniešu laikā saņemtais ziedojums no Austrālijas miljonāra, par kura naudu no jauna uzcēla Jaunsaules dievnamu, tagad jau zaudējis vērtību. Agrāk ar to varēja izremontēt visu baznīcu un uzlikt torņus, bet tagad darbu apjoms būs daudz mazāks. Pašlaik liekam baznīcā silto grīdu, ir izveidoti stāvlaukumi, novāktas miskastes, ko agrāk piesedza krūmi. Iekārtosim kafejnīcu un jaunu apkaimi svētvietai. Skaistkalniešiem būs iespēja izmitināt cilvēkus, jo sagaidām lielu apmeklētāju plūsmu.
Mūsu mērķis nav konkurēt ar Aglonu, bet piešķirt Skaistkalnei jaunu dzīvi un harismu. Ne tikai Kanepenē, bet katru mēnesi 11. datumu noteiksim par ticīgo tikšanās dienu. Šo vietu veidosim līdzīgu Medžugorjei, kur regulāri noritēs pasākumi, dievkalpojumi, koncerti u. c. Pirmais lielkoncerts «Uzcelsim savu baznīcu!» notiks 5. jūnijā, vāksim ziedojumus torņu atjaunošanai.
Draudze nāk uz dievkalpojumiem un katru dienu palīdz rakt, sakopt, stādīt, tīrīt. Ja neapmierinātajiem tik ļoti rūpēja baznīca, jau sen būtu darīts viss, lai tā nebūtu tik nolaista. Pašlaik gatavo ģenerālplānu visam baznīcas kalnam ar pakāpēm, dārziem, terasēm u. c. Darām visu, lai varam te uzņemt cilvēkus, jo cilvēki ir svarīgākie. Dzīvojam, strādājam katru dienu un arī vēlu vakaros. Cilvēki aicināti nākt pie Dieva, nevis pie priestera, jo priesteri mainās, un tas ir pareizi. Baznīca atvērta katru dienu no pusseptiņiem līdz pusvienpadsmitiem, visi mīļi gaidīti!»
Intereses pēc, NAV aptaujas saites norādītajos avotos!
Tad, kad nocirta pirmo koku, sākās civilizācija. Kad cilvēks nocirtīs pēdējo koku, civilizācija beigsies!
Senatnē Rietumeiropā par koka bojāšanu, piemēram, mizas noplēšanu, draudēja briesmīgs sods. Vainīgajam izgrieza nabu, piesēja pie koka, tad dzina ap koku tik ilgi apkārt, līdz visas zarnas iztinās ap to. Vēlāk senajā Grieķijā sodu mīkstināja līdz visai ievērojamai naudas summai — tūkstotim drahmu.
Vai tad nu tā vajadzēja?- Kanepenē nebūs paēnā, kur patverties. Aglonā viss pliks klajā laukā, vēji rauj pa pakšiem. Te arī tā vajag?
Vai tad nav skaidri Napoleona vērieni – otru Aglonu, lielāku par Aglonu, ietekmīgāku utt. Varbūt ne tikai kokus vajag novālēt, bet baznīcu vajag no zemes izraut un uz augstāka podesta uzlikt, lai redz no Aglonas 🙂
Kā tad kungi savu dzelzs putnu nosēdinās? Varbūt helikoptera laukums jāveido uz baznīcas jumta? Šajā gadījumā tik tiešām, lai Dievs dod to izjaukto ēku salikt atpakaļ. Bez jumta tagad un lietus līst, vai tā rīkojas ar vēstures liecību? Varbūt vēl 300 gadu būtu nostāvējusi…
Nepietiek, ka jau Kurmenes 100- gadīgo skaisto parku izcirta, iežogoja, ierīkoja aplokus un tagad ap baznīcu ganās aitas u.c dzīvnieki. Ļoti “skaists”risinājums!!!
Aptaujas lapa atrodama šeit
https://vecumnieki.lv/sabiedriba-aktualais/3988-pazinojums-par-publisko-apspriesanu-koku-cirsanai-skaistkalnes-romas-katolu-baznicas-teritorija
Arī ap Skaistkalnes baznīcu varēs ganīt govis , būs piens un jaunās kaucmindietes varēs mācīties tās slaukt un siet sieru, un tirgus placī atkal varēs to tirgot. Būs viesnīca un kafejnīca, būs jaunas darba vietas , koncerti nedēļu nogalēs , prieks, darbs un jautrība. Tautas masas gāzīsies uz Skaistkalni ( jeb varbūt-ne? ). Tikai baidos, vai Dievam vajag šovu, skaļumu un spožumu, to vajag tikai atsevišķiem cilvēkiem.Agrāk teica- baznīca ir šķirta no valsts, tagad -baznīcas augstā vadība ir šķirta no vienkāršās tautas, brīžiem pat ir kauns atzīties, ka tu esi katolis, redzot un dzirdot, kas notiek Skaistkalnē. Man tikai jautājums- kas un ar ko tās grīdas sildīs, vai tie miljoni ar laiku neizsīks, vai tie atlikušie cilvēciņi spēs par to maksāt?
paldies par linku!
Jo tuvāk baznīcai, jo tālāk no Dieva. Un mums būs godāt Dievu nevis elku tēlus baznīcā.
Tie Mediņa aprakstītie plāni velk uz pāris miljoniem, vai katoļu baznīca ir tik bagāta? Vai bīskapija uz miljoniem sēž? Nebūs tā, ka naudas plūsma apstāsies un tik tiešām lūgs sabiedrību ziedot, lai dievnamu saglābtu un tas no šīm pārmaiņām neciestu?
Kalna svētību kopienai 2020. gadā atņemts sabiedriskā labuma statuss. Gada pārskats par 2021.gadu nav iesniegts. Saskaņā ar oficiālajiem datiem pēdējos gados Kalna svētību kopiena ziedojumos ir saņēmusi apmēram 700 000 eiro. Zemesgrāmatas dati liecina, ka zeme zem Bruknas muižas un ēkas uz tās pieder pašam Andrejam Mediņam, bet biedrībai “Kalna svētību kopiena” tā tiek iznomāta. Vai tiešām ar Bruknu, Kurmeni, Bārbeli nepietika?
malka daarga, varees labi nopelniit!! no tadiem resnukiem, jau labs kvantums sanaak1))
Luteram – VID no 2020.gada ļoti stingri vērtē biedrības ar sabiedriskā labuma statusu un cenšas šos statusus noņemt, varbūt Kalna svētību kopiena nebija gatava iesniegt paskaidrojumus, ko VID prasīja (ļoti īsi termiņi parasti ir), tāpēc statusu VID varēja atņemt.
Paldies Paulauskim, ka viņš mums atsūtījis tik darbaspējīgu priesteri kā Mediņš. Mūsu vecais, sirmais dievnams stāvēs kalna galā kā jauna meita svētku drānās. Paldies un lai izdodas. Šo neapmierināto bariņš nav liels, vienkārši neganti un skaļi kviec. Ja kādam šīs pozitīvās pārmaiņas nav vajadzīgas, tad neejiet uz baznīcu. Jūsu pēcnācēji novērtēs, ka šī sakrālā ēka ir saglabāta. Un K. T. kāda daļa Jums gar katoļu rituāliem? izskatās, ka kolēğe- galvenā naida kurinātāja, Jums smadzenes izskalojusi. Un, Tu , galvenā naida kūrēja- liecies vienreiz mierā Pietiek! Pašai, kad atjēgsies, ko esi izdarījusi, būs drausmīgs kauns. Ne Tev izlemt, kurš svētais, kurš antikrists. Ko no sevis iedomājusies?
Jautājums raksta autorei-, ko nozīmē- teju dižkoks? Dižkoks vai nu ir vai nav. Un vietā, kur tiek veidots saules pulkstenis, nekad nav bijusi peoniju dobe. Tur bija ciparu puķudobe. Pēc 90 to gadu labākajām tradīcijām. Māri, Rīgā visi dievnamī, kuri ir daudz vecāki , ir apkurināmi. Jāiet laikam līdzi. Pastāvēs, kas pārvērtīsies. P.s. Tēvu Jāni neizēda, viņu atlaida. Ir atšķirība.
Vēl pirms pāris gadiem Mediņu apbrīnoja, intervēja, un lika uz žurnālu vākiem. Viņa visai prastās (bieži vien pat vulgārās, tāpēc tautai tuvās) tēzes citēja visās malās. Tad piepeši pēc skandāla Bruknā vienā dienā attieksme visos medijos izmainījās uz pilnīgi pretējo: Mediņš bija kļuvis par mazgadīgo paverdzinātāju, rupekli un daktera Mengeles reinkarnāciju.
Sāka ieinteresētie vētīt Mediņa leksiku – tā kā izteikumos šis priesteris ir prasts kā zirga deķis, materiāla pietiek, – taču arī nekā nevarēja piešūt: privātpersona var runāt ko un kā grib, bet par to, ka mazus perdeļus nosauc par “maziem perdeļiem”, pie mums vēl nesēdina. Pašvaldības adminstratīvajai komisijai bija jāpiemēro sods, bet kāds tas bija palika noslēpums, jo administratīvās komisijas lēmumi ir konfidenciāli.
2001. gadā Andrejs Mediņš, būdams dekāns, tolaik izpostītajā Bruknas muižā ierīkoja rehabilitācijas kopienu dažādās atkarībās esošiem vīriešiem. Neilgi pirms tam viņš par nepilniem 2000 latu bija nopircis šo muižu kopā ar diviem zemesgabaliem, bet 2005. gadā šī īpašuma nomas tiesības uz 25 gadiem nostiprināja paša vadītajai Kalna svētību kopienai.
Gadu gaitā Mediņa Bruknas projekts ir ievērojami attīstījies — Kalna svētību kopiena iegādājās vēl citus zemesgabalus, muižas iemītnieki atjaunoja renesanses dārzu un savām rokām uzcēla baznīcu, ierīkoja Bārbeles zēnu pamatskolu. Viņa darbu novērtēja gan pašvaldība, gan sabiedrība, gan balvas Latvijas lepnums žūrija.
Runā, ka Mediņa īpašumu loks ir paplašinājies. Tagad no Bruknas baznīcas celšanas pārmeties uz Skaistkalni. Tikai laiks rādīs ar ko šī sāga beigsies. Taču šā vai tā domāju, ka iedzīvotājiem nevajadzētu būt vienaldzīgiem un tomēr reaģēt uz savā apkārtnē notiekošo. Saprotams var nozāģēt tūjas, kas traucē, bet simtgadīgas liepas nocirst, kas aura gan svētceļniekiem un dievlūdzējiem, gan dzīvotnei, ir grēka darbs.
Jā, ja jau tavuprāt jāiet laikam līdzi, tad teiksi, ka Mediņš uz jaunā dievnama jumta stūķēs saules paneļus un prasīs valsts atbalstu? Kaut kā neliekas, ka katoļu baznīca ir miljonāre, gada sākumā Monsinjors Zviedrāns slēdza apkuri ārā un lika salt baznīcēniem, bet laikam jau priesterim Mediņam tie enerģijas avoti un ienākumi citādi.
Lai ietu laikam līdzi un uzspētu uz visiem saviem pakrūtē paņemtajiem dievnamiem, varbūt ar helikopteri nav jālidinās un no Ķīnas jāpasūtina moderns drons, kas tuklīti spēs pacelt un izvizinās pie sava ganāmpulka avīm. Varbūt, ja būtu tik moderns, tad vecu teātri nespēlētu ar to ūdens liešanu un kāju bučošanu, bet sarīkotu riktīgu performanci, lai ir ko atcerēties un tautai būtu par ko mēles trīt.
Par dižkoku nepiedzimst- par tādu laika gaitā izaug, teju dižkoks- tas ir, šodien vēl nav, bet paies 2 -3 gadi un par tādu kļūs.
Tēvu Jāni neatlaida, bet pārcēla ( jūti atšķirību), atlaiž par darba disciplīnas pārkāpumiem, ētikas normu neievērošanu, darba pienākumu nepildīšanu, kavējumiem, naudas un materiālo vērtību piesavināšanos u.t.t.,atlaiž ar pavēli un tiek minēts, par ko ( vai tādu pavēli lasīji?) , atlaižot nepārceļ uz citu vietu, bet Cesvaini augstie kungi izvēlējās.
Tas, ka Tēvam Jānim nav celtnieka profesija un celtnieka zināšanas, tas pats par sevi saprotams, jo viņš ir studējis un ir priesteris.Tas visiem bija zināms , viņam stājoties amatā ( un nevienam cilvēkam nevar pārmest to, ka viņš nav frizieris, ārsts, pavārs,datorspeciālists, u.t.t.,),arī bīskapi Pavlovskis, Stankēvičs, Bulis, Stulpins nav celtniecības speciālisti- tātad arī viņi nevar būt priesteri, vai tā tas jāsprot?
Lauzt līgumu, nozīmē- atlaist. Nav atšķirības.
Tu atkal pa tukšo- lauzt līgumu, tas nozīmē atlaist- vai vispār saproti, ko tu raksti, jo līgumu jau lauza ar Paulīniešu ordeni ( tak nebija speclīgums ar Tēvu Jāni, kā tu iedomājies),ordenis no Latvijas aiziet un Tēvs Jānis paliek kā priesteris Latvijā. Nu nepiepildījās tavas kvēlās ilgas par to atlaišanu.Vajag tomēr būt kādai izpratnei par šo tēmu, vai tu esi lasījis pavēli par Tēva Jāņa atlaišanu ( un atkal pieņemšanu darbā Cesvainē.)
Nav mērķis aizskart kāda jūtas, teiksim, Paulavskis no tēva Jāņa pakalpojumiem atteicās, Zbigņevs norīkoja Cesvaines draudzē
Katrs, kas kaut nedaudz draudzējas ar galvu, saprot, ka 1) remonts, renovācija un visas būvlietas bija vajadzīgas. Jautājums ir par kvalitāti, vēsturisko vērtību glabāšanu un to cienīšanu. Paulīniešu Tēvi mierīgi un pacietīgi rūpējās par baznīcas kalna kopšanu, jo strādāja ar pieticīgu finansējumu. Pateicoties viņu korektajai un inteliģentajai attieksmei pret katru Skaistkalnes iedzīvotāju, neatkarīgi no piederības reliģijai, draudze bija liela, aktīva, atvērta katram. Baidos, ka Mediņam šeit autoritātes vēl ilgi nebūs. 2) Tāpat ir skaidrs, ka galvenais darbaspēks ir atkarībnieki, kam nav jāmaksā alga šī vārda klasiskajā izpratnē. 3) piekrītu Timulim par anketas pieejamību! Tas ir smieklīgi, ja anketa ir jāparaksta ar e parakstu. ( Cik cilvēkiem Skaistkalnē ir e paraksts, ja vien nestrādā pagastā vai skolā? )Vai tiešām nebija citu risinājumu aptaujas novadīšanā? 4) Nekur objekta tuvumā nav informatīva materiāla par projektu, izpildītājiem, arhitektiem un citiem atbildīgiem speciālistiem. Izskatās kā padomju laika gucuļu brigādes, kas strādāja celtniecībā. 5) par rituāliem baznīcā neizteikšos, jo neesmu kristiete, bet zvanu zvanīšana ( Kurmenē tas pats!) dienas laikā katoļiem???? Vai tiešām? 6) Bārbelē skola ir, bet nav dzirdēts par akreditāciju ( negribu speciāli rakņāties datu bāzēs) , vai tā iekļaujas vispārējā skolu tīklā ar kaut kādām aktivitātēm, statistiku u.c. ???? Kopumā visā šī histēriskā ārdīšanās ciemata centrā informatīvā vakuumā cilvēkos ir radījusi šoku, tāpēc nav jābrīnās par pasivitāti.
Es domāju, ka šeit kā katoļiem mūsdienās pienākas iztrūkst pamatīga pedofilijas skandāla.
Nav nevienam noslēpums, ka šī ņemšanās ap Skaistkalnes baznīcu tikai paātrināja Paulīniešu tēva Staņislava aiziešanu mūžībā. Kur tad paldies vārds par kalpošanu no paša Pavlovska? Tak pats neatbrauca un nepārņēma baznīcu no paulīniešiem, bet atsūtīja savus vidutājus Zviedrānu un Mediņu. Šīs šmuces, kas met ēnu uz katoļu baznīcu, liek saprast, ka te arī valda savi vilku likumi un liels liekulības tirgus. Taču, ja ticam augstākajam, tad skaidrs, kuram te debesu vārti būs atvērti, kuram nāksies degt elles ugunīs…
Timuli un bite matos, vai sludinājumu izlasījāt kā var iesniegt anketas? 1x izlasīju un sapratu, ka var iesniegt sūtot pa pastu, ar eparakstu vai iesniedzot klātienē Skaistkalnes pārvaldē vai Vecumniekos.
Nožēlojams fakts, ja izglītības struktūrā strādājošs indivīds nespēj uztvert acīm redzamo, tik vien spēj blēt kopā ar citām aitām.
Protams, ka lielākā daļa Skaistkalnes pensionāru to vien dara kā sēž internetā un pēta linkus, drukā anketas mājas un, nemākot pat karti izmantot, veikli manipulē ar elektroniskajiem parakstiem. Bet, prieks, ka vairums to visu spēj un tam visam pietiek laika. Jauku dienu 🙂
Nu tomēr nesaprati- e- parakstu vajag , ja sūta uz e- pastu, bet , iesniedzot klātienē, pietiek ar tavu paša pašrocīgu parakstu uz iesnieguma lapas.Tādēļ šoreiz tu drusciņ pārgudrs gribi būt, bet citus sauc par muļķiem .
Nesaprotu, kā to var nesaprast! Runa ir par to, ka nekur, izņemot interneta dzīlēs, nekas netika publiskots! Un, šodien vēl atklājas interesanti fakti- esot apstaigāti cilvēki, it kā palīdzot savākt anketas, lai būtu vieglāk un pašiem nebūtu uz Skaistkalnes pagasta pārvaldi jāiet, tik, līdz administrācijai tās tā arī nenonāca.. Tāda ir tā lētticības cena!
bitīt matos prot lasīt! Bet kāpēc man būtu jāiet ellē ratā kaut kur drukāt, tad nest uz iestādi, kuras darba laiks nekādi nesaskan ar manējo. daudz ērtāk ir to izdarīt jēdzīgi elektroniski un bez e paraksta. nav taču nekāds svarīgs iesniegums, kam ir nozīmīgs pamats!
Indrāna tēva ošus neatgādina?