Teritoriālo reformu «apspriež» uz skatuves

Amatierteātri smeļas idejas jaunajam cēlienam

Sestdien, 12. augustā, Stelpes brīvdabas estrādē saulainā dienā norisinājās teātra svētki «Mērnieku laiki jeb teritoriālā reforma».

Tajā izspēlēt humoristiskus uzvedumus bija ieradušies vairāki amatierteātri: «Tradare» (režisore Silvija Lisovska) no Mazzalves, «Dadži» (Evita Novicka) no Īslīces, «Laucis» (Inga Cepure) no Jaunsaules, «Kurmene» (Ingus Pavinkšnis) no Kurmenes, «Gadījums» (Aija Skosa) no Skaistkalnes, «Briedīši» (Aija Skosa) no Valles, «MIStērijA» (Sandra Vēvere) no Misas, «Vecmuiža» no Vecumniekiem (Vēsma Petruševica), kā arī vietējie «Re, mēs te!» (Dagmāra Venclova) no Stelpes un īpašie viesi «Brāļi optimisti» no Latgales.

Lielā novada realitāte
Teātra svētki Stelpē notiek kopš 2010. gada, pārtraukums bijis pandēmijas laiks. Pie to «šūpuļa» stāvējusi pirmā Stelpes teātra «Re, mēs te!» režisore Lilita Berliņa. «Šīs tikšanās rada jaunas, neprātīgas idejas, uztur draudzību. Iegūti patiesi draugi, ļoti atsaucīgi cilvēki. Līdz šim neviens kolektīvs nav atteicies ierasties. Svētku temats šoreiz izvēlēts, lai noskaidrotu, kā cilvēki jūtas tagad lielajā novadā. Te nav nekādas vērtēšanas, galvenais ir tikšanās, sarunas, palūkošanās citam uz citu. Ierasti šis sarīkojums notiek augustā pēc Kanepenes. Dace Šileika, Vecumnieku apvienības pārvaldes vadītāja, ir ļoti atbalstoša, var visu ko jautāt, pati iet un dara, lai visos pagastos kas būtu,» stāsta Stelpes pagasta kultūras darba organizatore Sandra Neliusa.

Skatuve aktierus un skatītājus sagaida, ziediem izrotāta. Sandrai šajā darbā palīdzējis vīrs un dēls. Lai arī stelpieši parasti ierodoties pēdējā brīdī, soliņus palēnām ēnas pusē aizņem jauni un jauni atbraucēji. Kopā ar pašiem aktieriem – krietni vairāk nekā 50 smaidīgu un satikties priecīgu ļaužu. Arī stelpiete Rita Macpane. «Esmu visu vietējo pasākumu apmeklētāja. Gaidu kaut ko interesantu. Es tikai baudu kultūru, pati neesmu spēlējusi teātri. Allaž gāju arī uz pasākumiem skolā, bet jāteic, stelpieši diezgan maz nāk uz sarīkojumiem,» stāsta kundze.

Savstarpējās sarunās vairāki apmeklētāji šo notikumu nodēvēja par «novada mēroga pasākumu».

No Mazzalves Aizkraukles novadā ieradies kolektīvs «Tradare». Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» režisore Silvija Lisovska skaidro, ka nosaukums nozīmē – trakie dara re, kā! Šiem svētkiem esot uzticīgi jau kopš 2010. gada, «viss sākās nejauši». «Te ir tik laba aura! Esam te gan ar mašīnu braukuši, gan musketierus spēlējuši, gandrīz vienmēr šai dienā ir bijis lietus, esam peļķēs spēlējuši,» stāsta režisore.

Kā ir ar dalībnieku atrašanu? Kādreiz tas bija vieglāk, atzīst kolektīva vadītāja, «tomēr arī pašlaik varam trīs četrus vīriešus nodrošināt, ģimenes locekļus iesaistām, meitas, mazmeitas». Šis pasākums ļauj smelties idejas, noskatīt kustības, dažkārt pirms svētkiem bijušas arī meistarklases. Galvenais ir draugu iegūšana, ko pēc tam savukārt var aicināt uzstāties pie sevis.

Aktieru un repertuāra atrašana
Lai sanākušos priecētu ar jokiem un dziesmām, ceļu no Andrupenes Krāslavas novadā uz Stelpi bija mērojuši «Brāļi optimisti». Dainis Platacis atklāj, ka Stelpē esot otro reizi, bet šajā estrādē gan pirmoreiz. Kāda dzīve pēc reformas ir Latgalē? «Brīnišķīga dzīve, visur apkārt joki, aizej uz kantori pēc kāda dokumenta, tev prasa, kāpēc tev tādu vajag. Bet neies jau par sīkumiem iespringt un dēļ nabadzības lepnumu zaudēt! Nāks jauni brīnumi, vecie aizmirsīsies,» ar smaidu pauda grupas dalībnieks.

Stelpiete Madara Ezerroze, Stelpes skolas audzēkne, kas mācības septembrī turpinās Vecumnieku vidusskolā, stāsta, ka apmeklējot visus pasākumus Stelpē, jo «tā ir iedvesma nākotnei». «Pati kādreiz gāju korī, deju kolektīvā, vizuālās mākslas un sporta pulciņā,» teic meitene.

Vietējā kolektīva «Re, mēs te!» režisore Dagmāra Venclova atzīst, ka «aktierus dabūt grūti, spēlēt gribētu daudzi, bet negrib tekstu mācīties no galvas». «Ir septiņi aktieri, četras sievietes ir stabilas, regulāri darbojas, ir vēl divi vīrieši un viena dāma, kas braukā uz darbu. Tālab repertuāra izvēle nav viegla. Šoreiz pasākumā mēs būsim kā «caurviju motīvs», atklāj D. Venclova.