Ticība palīdz vieglāk uztvert šo pasauli

Jubilārs. Elmārs Dārznieks Gailīšu pagastā atzīmējis 70. dzimšanas dienu

Vairāk nekā 40 gadus Elmāra Dārznieka mājas ir Gailīšu pagastā, bet mūžs aizsācies un dzimtas saknes vairākās paaudzēs meklējamas Kurmenes pagastā.

Iemācīja darba tikumu
Bijis pirmdzimtais ģimenē, uzaudzis kopā ar brāļiem Ilgoni, Hariju un māsu Annu. «Ģimenē dzīvojām diezgan draudzīgi, bērniem bija jāstrādā gan mājas saimniecībā, gan kolhoza darbā. Vecāki strādāja lopkopībā, kā tolaik vairums lauku cilvēku. Palīdzējām vecākiem cūku fermā, bet, kad biju jau pusaudzis, vasarās strādāju kolhozā, lai nopelnītu brīvpusdienas skolas laikam. Vasarās – biešu ravēšana, bet rudeņos no skolas devāmies kartupeļu novākšanas talkās. Bet par paveikto kolhozs piešķīra smago mašīnu, ar ko bērnus veda ekskursijās.»

Pēc septītās klases strādājis kolhoza graudu kaltē, puiša uzdevums bijis salāpstot no automašīnām izbērtos graudus. Interesanti, ka pēc daudz gadiem Elmārs pats kļuva par kaltes vadītāju. «Dzīvojām vecātēva mājās, kas atradās tuvu Mēmelei, bieži varēja peldēties. Bet darbi arī bija jāpadara – pļāvām sienu saviem lopiem ar izkaptīm upes malā un vietās, kur kolhoza tehnika nevarēja piekļūt. Toreiz tas nešķita grūti, tas vienkārši bija jāpadara. Grūti bija celties četros no rīta, kad bija jādodas uz fermu slaukt govis. Tas iemācīja darba tikumu visam mūžam,» atceras Elmārs.
Jubilārs pastāstīja, ka vecaistēvs ar gudru ziņu tēvam parādījis savas zemes robežas, ko bija atņēmusi okupācijas vara. Tās bijušas iezīmētas ar zemē ieraktiem robežakmeņiem, kurus varēja atpazīt pēc iekaltas krusta zīmes.

Ģimene bija katoļticīga, un svētdienās apmeklējuši tuvējo Kurmenes baznīcu. Tajā laikā šāda rīcība oficiālajā sabiedrībā nebija cienīta. «Iespējams, sagadījās, ka skolotāji to nebija izlūkojuši. Ja būtu pieķerti, skolā mūs kauninātu,» stāsta Elmārs.

Kopš mazām dienām ar tehniku
Kurmenes pamatskolas vecākajās klasēs Elmārs aizrāvies ar darbošanos fotopulciņā. Viņš ir pateicīgs fizikas un matemātikas skolotājam Zaborskim, kurš pratis ielikt stingrus zināšanu pamatus. Tas vēlāk ļoti noderējis, mācoties tehnikumā. Pēc pamatskolas izvēlēties profesiju nebijis grūti. Kopš mazām dienām iepazinis darbu ar tehniku kolhozā, Elmārs mācībām izraudzījās Mežotnes profesionāli tehnisko skolu, lai apgūtu traktorista un šofera specialitāti.

Pēc divu gadu mācībām Mežotnē atgriezies dzimtajā vietā un stājies traktorista darbā. «Tā kā biju iesācējs «zaļais gurķis», man uzticēja tādus vienkāršākus darbus – dažādu kravu vešanu uz fermām, mēslu izvešanu, lauku aršanu ar kāpurķēžu traktoru,» stāsta jubilārs.

Pēc gada sekoja dienests PSRS bruņotajos spēkos, un jaunietis nokļuva Fergānas pilsētā Uzbekijas PSR gaisa desanta karaspēka daļas izlūku rotā. Izlūku skolā lielu daļu dienas aizņēmušas mācību stundas kā skolā. Patīkamākās bijušas praktiskās apmācības izpletņa apgūšanā, šaušanas treniņi poligonā. Elmārs ar izpletni ir izlēcis 36 reizes no lidmašīnas AN-2, ko sauca arī par «kukuruzņiku».
«Tur viss bija ļoti pārdomāts un ar augstu drošību. Virsnieki visu ekipējumu vairākkārt smalki pārbaudīja, zaldāti tika rūpīgi sagatavoti arī psiholoģiski. Dienestā valdīja augsta disciplīna, un tur nebija tā sauktā «ģedovšķina» (sistemātiska vardarbība pret jaunākiem kareivjiem – red.), jo virsnieki visu laiku bija kopā ar zaldātiem. Iespējams, ka paveicās nonākt izlūku skolā tāpēc, ka man bija panākumi slēpošanā – 1. sporta klase,» atklāj jubilārs.